Sīkdatnes - ir maza apjoma šifrētie teksta faili, kas tiek saglabāti Lietotāja datorā vai interneta pārlūka kešatmiņā. To izmantošana nodrošina Vietnes efektīvāku darbību. Sīkdatne nesatur personīgu informāciju par Lietotājiem, un to nevar izmantot, lai identificētu atsevišķus lietotājus. Kompānija izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu Vietnes servisa darbību. Ja nevēlaties pieņemt sīkdatnes, Jūs varat nomainīt Jūsu interneta pārlūkprogrammas drošības uzstādījumus. Jūs varat izvēlēties neatļaut pastāvīgo sīkdatņu izmantošanu, bet tas var ietekmēt šīs Vietnes funkcionalitāti.
2018. gadā Eiropas Komisijai iesniegti apjomīgi VNĪ projekti robežšķērsošanas vietu tālākai attīstībai
08.01.2018

Viens no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) darbības virzieniem ir Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana. Tāpēc 2017. gada decembra beigās Eiropas Komisijā (EK) saskaņošanai tika iesniegti vairāki apjomīgi VNĪ projekti Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu (RŠV) tālākai modernizācijai. 

Latvijas-Krievijas RŠV “Terehova-Burački” attīstības projekta ietvaros plānots izbūvēt jaunu, padziļinātas kontroles muitas ēku, paplašināt sešus esošos kontroles paviljonus un nojumes, kā arī aprīkot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Projektā iecerēti arī lietus ūdens kanalizācijas un siltumapgādes sistēmas, katlu mājas, attīrīšanas iekārtu pārbūves darbi, kā arī kontroles zonas apgaismojuma  un teritorijas asfalta seguma labiekārtojums. RŠV “Terehova” infrastruktūras uzlabošanai 2018. - 2019. gados ir plānots ieguldīt vairāk nekā 4,7 milj. EUR. 3,5 milj. EUR no tiem būs Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, bet gandrīz 1,2 milj. EUR - valsts budžeta līdzekļi.

Ievērojami uzlabojumi plānoti arī uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Satiksmes drošībai un caurlaides spēju palielināšanai RŠV „Pāternieki- Grigorovščina” iecerēta papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā – starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV “Pāternieki”. Projektā divu gadu laikā plānots ieguldīt vairāk nekā 3,93 milj. EUR. No tiem 3,53 milj. EUR ir Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansējums, kurā Latvijas partneriem plānotais budžets ir 3,26 milj. EUR.

Īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV „Silene-Urbāni”. Projekts paredz infrastruktūras uzlabošanai ieguldīt vairāk nekā 5 milj. EUR, no kura Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta programmas līdzfinansējums ir 4,57 milj. EUR. Latvijas partneriem plānotais ES projekta finansējums ir 1,19 milj. EUR.

VNĪ minēto RŠV modernizācijas projektu ideju kopsavilkumus Eiropas Komisijā saskaņoja jau 2017.gada pavasarī.  Ja EK pēc izvērtēšanas sagatavotos modernizācijas projektus atbalstīs, būvdarbus tajos plānots uzsākt 2018.gada vasarā, pēc tam, kad būs parakstīti finansēšanas līgumi par projektu ieviešanu ar katras programmas vadošo iestādi.

VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti – to galvenais mērķis būs nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.

“Terehova- Burački”  tālākas attīstības projekts, kā arī vairāki citi RŠV projekti ir iekļauti arī 2017. gada nogalē uzsāktajā VNĪ pārmaiņu programmā “100 adreses Latvijas valsts simtgadei”. Šī programma ne tikai simbolizē ēku vai telpu nekustamo īpašumu piedzimšanu, tapšanu no nulles vai atdzimšanu, bet iemieso arī VNĪ procesu sakārtošanu un pārveidi tā, lai tiktu sasniegti gan valsts mērķi, gan uzlabotos VNĪ darba efektivitāte un realizēto projektu kvalitāte.

“Uzņēmuma mērķis ir pārvērst VNĪ par tirgus līderi gan nekustamo īpašumu pārvaldīšanā, gan attīstības projektu vadīšanā. Vērienīgu projektu attīstīšana un pārvaldīšana prasa daudz dažādu augstas raudzes profesionāļu līdzdalību. Nepieciešami iepirkumu speciālisti, arhitekti, būvprojektu vadītāji, pieredzējuši nekustamā īpašuma pārvaldnieki un juristi. Veidot šādu kompetences centru katrā valsts iestādē un pat nozarē ir izšķērdība. Vienīgais attīstības ceļš ir VNĪ funkcijas stiprināšana,” iepriekš pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Jaunā VNĪ valde darbu uzsāka pagājušā gada septembrī. Valde sāka strādāt trīs virzienos - reorganizēja uzņēmuma struktūru, uzsāka darbu pie procesu sakārtošanas un veica uzsākto projektu auditu.

VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumi vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.