VNĪ: vairākos gadījumos par ēku un ar to saistīto nodokļu nomaksu jārūpējas tās lietotājiem
24.01.2018

Nepietiekama valsts budžeta finansējuma dēļ atsevišķos gadījumos kā pagaidu risinājums līgumos starp VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un valsts iestādēm tika iestrādāti nosacījumi, saskaņā ar kuriem ēku lietotājiem pašiem ir jāuzņemas rūpes gan par būvi, gan ar to saistīto nodokļu nomaksu, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

“Tā ir vēsturiski izveidojusies situācija, kurai ir jārod ir risinājums. Ir loģiski saprotams, ka katra iestāde par savu mājvietu rūpējas atbilstoši pieejamā, valsts piešķirtā budžeta iespējām. Tādēļ atsevišķos gadījumos var rasties līdzīgas situācijas tai, kādā pašlaik ir nokļuvusi Ekonomikas ministrija,” atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka var meklēt zināmas analoģijas ar līzinga auto – formāli īpašnieks ir līzinga kompānija, bet reāli par “mantu” jārūpējas tā lietotājam, tostarp maksājot atbilstošus nodokļus un nodevas. Tā vairākos gadījumos ir arī ar ēkām, kuras lieto valsts iestādes.

Lai šo problēmu atrisinātu ilgtermiņā, ir jāpabeidz 2006.gadā iesāktā valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācija, paredzot tam atbilstošu budžetu, proti, nomas maksas, kas ļautu veidot uzkrājumus regulārai ēku uzturēšanai.

Patlaban pēc vienošanās ar Valsts kanceleju līdz šā gada 31.martam VNĪ sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizstrādā un jāiesniedz Valsts kancelejā informatīvais ziņojums par turpmākajiem soļiem finansējuma iegūšanai no nomas maksām. Līdztekus tam VNĪ dara visu iespējamo, lai uzturētu pienācīgu valsts nekustamo īpašumu portfeļa kvalitāti.

“Savas kapacitātes robežās iespējami ātrāk izvērtējam valstij piederošo nekustamo īpašumu stāvokli un lemjam, ko darīt tālāk: restaurēt un rekonstruēt, lai pēc tam iznomātu vai izmantotu valsts funkciju nodrošināšanai; piedāvāt izsolē, nojaukt vai piešķirt “jaunu elpu” kā tas notika, piemēram, Miera ielas rajonā. Mēs mērķtiecīgi veidojam kvalitatīvu un funkcionālu valsts nekustamo īpašumu portfeli, proti, tajā iekļautos īpašumus var izmantot sabiedrisko, valsts vai drošības funkciju veikšanai, vai arī tiem ir jābūt komerciāli ienesīgiem,” tā Neimanis.

Neimanis atgādināja, ka Ekonomikas ministrija ir viena no kampaņas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” adrešu saraksta ēkām. 2017.gadā izstrādāts fasāžu, jumtu un žoga tehniskās apsekošanas atzinums. Ekonomikas ministrijas fasādes rekonstrukcijai būtu nepieciešams vismaz viens miljons eiro, šobrīd nepieciešamo rekonstrukcijas darbu veikšanai 2018.-2019.gada budžetā ir paredzēti 149 tūkstoši eiro.

VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumi 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumi vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki. Kopējā aktīvu vērtība 2016.gadā bija 357,81 milj. eiro, apgrozījums 2016.gadā – 49,98 milj. eiro.