Sīkdatnes - ir maza apjoma šifrētie teksta faili, kas tiek saglabāti Lietotāja datorā vai interneta pārlūka kešatmiņā. To izmantošana nodrošina Vietnes efektīvāku darbību. Sīkdatne nesatur personīgu informāciju par Lietotājiem, un to nevar izmantot, lai identificētu atsevišķus lietotājus. Kompānija izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu Vietnes servisa darbību. Ja nevēlaties pieņemt sīkdatnes, Jūs varat nomainīt Jūsu interneta pārlūkprogrammas drošības uzstādījumus. Jūs varat izvēlēties neatļaut pastāvīgo sīkdatņu izmantošanu, bet tas var ietekmēt šīs Vietnes funkcionalitāti.
VNĪ: pildām valdības doto uzdevumu, taču nomniekam jārēķinās ar stingriem nosacījumiem, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un pielietojuma mērķis

Saskaņā ar valdības lēmumu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) šodien, 3. augustā, izziņo pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā. Izsoles noteikumi ir stingri - potenciālajam nomniekam jārēķinās ar pamatīgiem kapitālieguldījumiem, jo ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un valstij rūp to savest kārtībā.

“Ēka esošajā stāvoklī nodota VNĪ uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama. Tas nav vienkārši, ņemot vērā, ka nosacījums ir ēkai saglabāt kultūras funkciju un vienlaikus nodrošināt prasīto, zinot, ka ēka ir ļoti sena un tās sakārtošana prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc apsveicams ir valdības lēmums un izšķiršanās par vienu no pieciem iepriekš apspriestajiem attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka glabājam ļoti vērtīgu kultūras mantojumu, un tāpat kā Latvijas sabiedrība vēlamies, lai vecpilsētas sirdī esošais nams atkal atdzimtu,” pauž VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Izsoles noteikumi paredz iespēju 237 gadus veco vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās (saglabājot to valsts īpašumā), taču pretendentiem izvirzīti pietiekami stingri nosacījumi. Ēkas nomniekam saskaņā ar Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumiem būs pienākums izstrādāt ēkas pārbūves – restaurācijas būvprojektu un 18 mēnešu laikā veikt visus nepieciešamus pirmsprojektēšanas darbus.

Atbilstoši ar VNĪ saskaņotajam restaurācijas projektam nomniekam 41 mēneša laikā būs jāveic vērienīgi ēkas atjaunošanas darbi – pamatu nostiprināšana, jumta seguma maiņa, tajā skaitā bojāto nesošo konstrukciju nomaiņa, ēkas hidroizolācijas ierīkošanas darbi, ēkas fasāžu un visu telpu atjaunošana, jaunas ēkas apkures sistēmas izbūve, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas izbūve, siltummezgla pārbūve, jaunas ēkas stacionārās ugunsdzēsības, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve, tajā skaitā tehniskās kanalizācijas restorānam, kā arī lietus savākšanas un novadīšanas nodrošināšana, elektroinstalācijas nomaiņa un citi darbi. Līgumā tiks noteikts nomnieka pienākums visā līguma darbības laikā apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam (valstij) nodarītajiem zaudējumiem. Turklāt īpašuma  lietošanas mērķim jābūt kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Izsoles sākuma cena – 2222,85 eiro mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5 % no kadastrālās vērtības gadā, nekustamā īpašuma nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim VNĪ kontā būs jāieskaita nodrošinājuma maksa 10 000 eiro apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai. Desmit darba dienu laikā no līguma spēkā stāšanās dienas nomniekam nepieciešams iesniegt iznomātājam neatsaucamu līguma saistību izpildes nodrošinājumu – bankas garantiju par 50 000 eiro.

Nomas tiesību izsole notiks 23. augustā. Pieteikšanās termiņš izsolei ir līdz 21.08.2018. Detalizēta informācija par pieteikšanos izsolei un izsoles nosacījumi ir publicēti VNĪ mājas lapā www.vni.lv.

Jau ziņots, ka šī gada 10. jūlijā notikušajā  Ministru kabineta sēdē tika izskatīti pieci dažādi iespējamie turpmākās Vāgnera nama attīstības scenāriji, kuri paredzēja: 1) īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, 2) īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, 3) īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku, 4) īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai 5) īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Klātesot Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, valdība nolēma atbalstīt Vāgnera nama iznomāšanu privātajam partnerim ārpus vispārējās valdības sektora, nosakot 2018. gada septembra beigas kā termiņu izsoles īstenošanai.

Kā otro potenciālo ēkas attīstības scenāriju minēja ēkas pielāgošanu VSIA “Latvijas Koncerti” darbības nodrošināšanai, izvietojot tajā biroju, kā arī  VSIA „Latvijas Koncerti” māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu un koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.

Ņemot vērā stingros nosacījumus, ko nosaka ēkas kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, ja gadījumā sākotnējā izsolē nomnieks nepieteiksies, VNĪ izziņos atkārtotu izsoli. Ja arī atkārtotā izsolē par nomas tiesībām pretendents nepieteiksies, VNĪ gatavos ziņojumu valdībai, kurai, iespējams, būs atkārtoti jālemj par kādu no citiem alternatīvajiem scenārijiem. Gaidot tālāko notikumu virzību un valdības lēmumus, VNĪ turpina Vāgnera nama uzturēšanu.

Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.

 Vēlākajos gados vairākkārt veikta telpu pārbūve, pielāgojot ēku dažādām vajadzībām. Lai nodrošinātu drošu ēkas ekspluatāciju, nepieciešama ēkas renovācija, novēršot pamatu un sienu turpmāku tehniskā stāvokļa pasliktināšanos.

Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots pārvaldīšanā VNĪ kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju.

Šobrīd VNĪ ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.

 Kopumā VNĪ uzsāktās programmas ”100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.

 Papildu informācija:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”

Korporatīvās komunikācijas daļa

Tālr.: 67024693; 20235301

E-pasts: vni.lvkomunikacija