VNĪ: Ekonomikas ministrijas pāreja uz vienotām telpām ilgtermiņā būtu valstij izdevīga
06.08.2018

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ)  sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM) un Finanšu ministriju izstrādājusi pamatojumu šodien Ministru kabineta komitejā virzītajam konceptuālajam ziņojumam, kurā tālākai izskatīšanai valdībā iesniegti vairāki scenāriji ēkas Brīvības ielā 55, Rīgā, sakārtošanai, kā arī aprēķini iespējamajai EM pakļautībā esošo iestāžu centralizētai pārejai uz VNĪ īpašumā esošo ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā.

Pēc VNĪ veiktajiem aprēķiniem EM pāreja uz vienotām telpām ilgtermiņā būtu valstij ekonomiski izdevīga. To īstenojot, EM un tās padotībā esošās iestādes – Konkurences padome, Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs, Centrālā statistikas pārvalde, Būvniecības valsts kontroles birojs un Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas patlaban atrodas vairākās ēkās un adresēs, – no 2023. gada varētu stādāt zem viena jumta – Elizabetes ielā 2, Rīgā.

VNĪ 2017. gada nogalē veiktajā izpētē secināts, ka, ja EM un tās padotībā esošās iestādes pārietu uz centralizētu un “uz aktivitātēm bāzētas darba vides” biroju (activity based workplace), ko arī paredz pāreja uz Elizabetes ielu 2, tad patlaban aizņemto 20 300u m2 platības vietā apvienotajā ēkā būtu nepieciešami aptuveni 11 700 m2.

Uz aktivitātēm bāzēta darba vide tiktu pielāgota atbilstoši EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību pamatdarbībai un funkcijām. Šāda pāreja ļautu samazināt nepieciešamo kopējo platību aptuveni par 40 %, ietaupīt finanšu un administratīvos resursus un mazināt valsts iestāžu sadrumstalotību. Ietaupījumu veidotu arī vienots atbalsta funkciju nodrošinājums, piemēram, centralizēta personālvadība, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldība, autoparka uzturēšana, pasta un sakaru pakalpojumi, dokumentu pārvaldība, darba drošība, kā arī apsaimniekošana – apsardze, telpu un teritorijas uzkopšana  u. c.

“Nākotnes darba vide ir platība, kas ir viegli pārveidojama un ļauj strādāt efektīvāk. Jo īpaši svarīgi, lai biroju telpas valsts iestāžu funkciju pārmaiņu rezultātā bez lielām papildu izmaksām ir iespējams pielāgot jaunajai funkcijai – lai tās būtu energoefektīvākas, samazinātos izmaksas par komunālajiem maksājumiem. Ilgtermiņā tas rada pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo tiek optimizēts izmantojamo platību apmērs, atbrīvoti īpašumi, no kuriem iespējams gūt papildu ienākumus iznomājot vai atsavinot,” atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc VNĪ veiktajiem provizoriskajiem aprēķiniem, ja EM un tās padotības iestādes izvietotu kopīgās telpās Elizabetes ielā 2, Rīgā, kopējās izmaksas būtu iespējams samazināt par aptuveni 510 000 eiro gadā. Papildu līdzekļi pēc ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, attīstības projekta īstenošanas valstij varētu tikt rasti arī no patlaban EM lietoto ēku Lāčplēša ielā 1, Lāčplēša ielā 3, K. Valdemāra ielā 32 un K. Valdemāra ielā 31, Rīgā, piedāvāšanas citām valsts iestādēm vai komercnomniekiem.

EM valdībā iesniegtajā konceptuālajā ziņojumā VNĪ sadarbībā ar EM izstrādājusi arī vairākus scenārijus ēkas Brīvības ielā 55, Rīgā, izmantošanai. Viens no tiem paredz šīs ēkas stāvokļa uzlabošanu – būvprojekta izstrādi ēkas fasādes atjaunošanai, iekļaujot balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbus un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbus. Kopējā fiskālā ietekme risinājuma īstenošanai uz valsts budžeta ietvaru 2019.-2021. gadam ir 1,8 miljoni eiro. Otrs scenārijs paredz EM piešķirt papildu līdzekļus valsts budžeta 2019. gadam un 2019.-2021. gadam sagatavošanas procesā. EM  uz nomas attiecībām ar VNĪ, tādējādi nododot ēkas apsaimniekošanu VNĪ un nodrošinot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Kopējā fiskālā ietekme risinājuma īstenošanai 2019.-2023. gadam ir 1,9 miljoni eiro.

Biroji efektīvākai valsts pārvaldes darbībai ir viens no VNĪ darbības svarīgākajiem virzieniem. VNĪ šobrīd jau īsteno vairākus valsts iestāžu centralizācijas projektus. Pašlaik  jau uzsākta prokuratūras iestāžu darbinieku izvietošana darbam piemērotās telpās. Tās ietvaros tiek veikti aktīvi būvniecības darbi administratīvajā ēkā Kalnciema ielā 14 (plānots pabeigt līdz šī gada beigām), kā arī drīzumā tiks uzsākti būvdarbi ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, atjaunošanai (plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām), kur atradīsies centralizēta Latvijas Republikas Prokuratūras ēka, uz kuru pārcelsies darbinieki no 10 iestādēm. Ventspilī pašlaik tiek turpināti sagatavošanas darbi nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2 jeb Gūtšmitu nama pielāgošanai valsts vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei un Finanšu, Labklājības un Tieslietu ministrijas, kā arī Ventspils domes vajadzībām.

Kopumā VNĪ uzsāktās programmas ”100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros uzņēmums šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 miljonu m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.

Papildu informācija medijiem:

VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Korporatīvās komunikācijas daļa

Tālr.: 67024693; 20235301, e-pasts: vni.lvkomunikacija