VNĪ: MK precizētie kritēriji ārkārtas situācijas laikā ļaus būtiski palielināt atbalstīto nomnieku loku

Pateicoties grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paplašina nomnieku loku, kas saņems atbalstu nomas maksas atbrīvojuma vai tās samazinājuma veidā iekļaujot saņēmēju lokā ne tikai komersantus, bet arī citus saimnieciskās darbības veicējus - biedrības un nodibinājumus, kā arī tos, kuriem par kavētajām nomas maksām noslēgta vienošanās par to atmaksas grafiku. Tāpat izmaiņas noteiktas kritērijā par nomnieku ieņēmumu kritumu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, skaidro VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

VNĪ uz šo brīdi radis atbalsta iespēju 89 nomniekiem par 111 nomas līgumiem, savukārt atbalsts kritēriju neatbilstības dēļ atteikts 57 nomniekiem, no kuriem 21 nomnieks līdz šim neatbilda komersanta definīcijai (fiziskas personas - saimnieciskās darbības veicēji, biedrības, nodibinājumi), 10 nomniekiem ir bijuši maksājumu parādi pret VNĪ, no kuriem vairākiem lēmumi mainīti, jo notikusi vienošanās ar VNĪ kavēto maksājumu atmaksas grafiku, 24 nomniekiem nav bijis līdz šim kritērijos iekļautais ieņēmumu samazinājums pret iepriekšējā gada mēnesi vismaz 30%, savukārt 2 gadījumos nav veiktas visas nepieciešamās darbības, lai kvalificētos atbalsta saņemšanai.

 

“Atbalsts nomniekiem šobrīd ir VNĪ prioritāte - intensīvi strādājam, lai sniegtu visu likuma ietvaros iespējamo atbalstu mūsu nomniekiem un partneriem, kuri nonākuši grūtībās. Pateicoties valdībā apstiprinātajiem grozījumiem, paplašinām atbalsta iespējas, nosakot līdzvērtīgu atbalstu, kāds tas tika piešķirts komersantiem, arī biedrībām, nodibinājumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem. Tāpat aicinām arī  nomniekus, kuriem iepriekš neatbilstības kritērijiem dēļ atbalsts atteikts, iepazīties ar izmaiņām noteikumos un vērsties pie mums atkārtoti, lai pārskatītu iespējamo atbalstu ministru kabineta noteikumu robežās,” norāda A. Vārna.

Šobrīd VNĪ sadarbojas ar vairāk nekā 9000 nomniekiem, no kuriem mazāk kā 10% jeb 850 ir komercuzņēmumi. Starp tiem ir pazīstami sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, veikali, veselības centri, aptiekas, viesnīcas un citi.

VNĪ saistībā ar Covid-19 izplatības radītajām sekām atbalstu uzņēmējiem sniedz atbilstoši 2. aprīlī Ministru kabinetā pieņemtajiem noteikumiem. Atbalsts tiek noteikts par periodu sākot no 2020. gada 12. marta līdz dienai, kad spēku zaudēs likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”. Atbalsta saņemšanas izvērtēšanai VNĪ nomnieki tiek aicināti iesniegt apliecinājumus atbilstībai MK noteikumos iekļautajiem kritērijiem, sūtot uz vni.lvvni. Aktuālā informācija par atbalsta saņemšanas kritērijiem un tā saņemšanas kārtību atrodama VNĪ mājas lapā šeit un Ministru kabineta noteikumos: https://www.vestnesis.lv/op/2020/88A.3.

Pielāgojoties ārkārtas situācijas radītajiem apstākļiem, VNĪ turpina sekmīgi nodrošināt savu darbību, klientu apkalpošanu un projektu īstenošanu attālināti. Klienti tiek aicināti izmantot elektroniskās saziņas iespējas. Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pieteikumu iesniegšanai sekmīgi darbojas 24/7 klientu atbalsts – vni.lvatbalsts vai bezmaksas tālrunis 80002000. Dokumentus iespējams iesniegt elektroniski vai izmantojot pasta pakalpojumus. Uzņēmuma jaunumi un aktuālā informācija par pakalpojumu pieejamību pieejama mājas lapā www.vni.lv.

VNĪ veiksmīgi turpina pēdējo gados uzsākto pārmaiņu stratēģiju – iesākto uzņēmuma attīstības ceļu, kurā veicis ievērojamu iekšējo procesu un nozarei būtisku procesu digitalizāciju un no funkcijām orientēta uzņēmuma kļuvis par mūsdienīgu, uz klientu orientētu valsts kapitālsabiedrību. Darbs turpinās pie vairākiem uzlabojumiem klientiem, tai skaitā mobilās aplikācijas klientu apsaimniekošanas pieteikumiem izveides. Uzņēmuma nākotnes izaicinājumu vidū ir mērķtiecīga virzība uz valsts pārvaldes darba vides (īpašumu pārvaldības) efektivitāti un produktivitātes celšanu, kas padarīs efektīvāku valsts resursu izmantošanu un samazinās izmaksas.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.