VNĪ 2020. gadā mērķtiecīgi īstenojis degradēto valsts īpašumu sakārtošanu, samazinot degradēto būvju skaitu par 77 objektiem

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā mērķtiecīgi strādāja pie nodoto degradēto valsts īpašumu sakārtošanas, pārdošanas vai nodošanas citām iestādēm, būtiski samazinot degradēto īpašumu skaitu – pārdotas 59 vidi degradējošas būves, 4 būves nojauktas, 5 objekti nodoti valdījumā citām publiskajām personām, tādējādi radot iespēju to jaunai attīstībai, 9 kultūrvēsturiskas ēkām atjaunotas fasādes un/vai jumti un degradācijas pazīmes novērstas, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Zināmākie no pērn atjaunotajiem objektiem ir Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, iemīļotā izstāžu zāle “Arsenāls”, kā arī administratīvās ēkas - Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga birojs, Baznīcas ielā 25, Rīgā.

Viens no VNĪ vidēja termiņa darbības izaicinājumiem ir kvalitatīvs valsts nekustamo īpašumu portfelis nākotnē – vērtīgo valsts īpašumu saglabāšana un attīstība, kas ļautu izveidot ilgtspējīgus birojus valsts pārvaldes vajadzībām. Tāpēc kapitālsabiedrības prioritāte ir esošo nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot valsts pārvaldei nepieciešamus objektus no nepiemērotiem un zaudējumus radošiem.

Kopumā VNĪ 2020. gadā pārdevis 92 īpašumus par 3,506 miljoniem eiro. Lielākie pārdotie objekti ir biroju ēka Mucenieku ielā 3, Rīgā (678 600 eur), administratīvā ēka Jelgavas pilsētas centrā, Akadēmijas ielā 3 (530 480 eur), īpašumi Gaujas ielā 25, Vangažos (225 300 eur), Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eur), kā arī Dubultu prospektā 42, Jūrmalā (188 200 eur).

 “Lielākā daļa valsts pārvaldei nederīgo īpašumu tiek virzīti pārdošanai par ekonomiski pamatojamu cenu, daļa nodošanai citiem valdītājiem, daļa – atjaunoti, lielākoties - kultūrvēsturiskie objekti, piemēram, izstāžu zāle “Arsenālš”, kurai pērn gada nogalē pabeigts fasādes remonts un atjaunošanu plānots turpināt iekštelpās. Pārdošanā gūtie ieņēmumi tiek izmantoti valsts vajadzībām nepieciešamo īpašumu sakārtošanai – mūsdienīgu un ilgtspējīgu biroju izveidei valsts iestādēm, kas rada publisko izmaksu ietaupījumu ilgtermiņā un sekmē valsts pārvaldes efektivitāti,” norāda A. Vārna.

VNĪ pārvaldībā esošo īpašumu skaits ir mainīgs – VNĪ pārvaldībā ik gadu nonāk virkne ministriju valdījumā esošu īpašumu, kam nav rasts pielietojums publiskai funkcijai un valsts iestādēm, likvidētas mācību iestādes reģionos, kas savu darbību pārtraukušas, bezsaimnieka manta un likvidētu uzņēmumu īpašumi. Lielākajā daļā gadījumu īpašumu sastāvā ir sliktā tehniskā stāvoklī esošas būves, arī daļēji un pilnībā sagruvušas. Kopumā kopš 2018. gada sākuma, kad uzņēmuma portfelī bija ap 200 no valsts tai nodotu degradētu būvju (A un B kategorijas graustu), degradēto īpašumu skaits ir samazinājies vairāk nekā uz pusi – no šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajiem 13% no Latvijas valsts īpašumiem, šobrīd 96 ir degradēti (ar A un B kategorijas grausta statusu), no tiem 70 īpašumi atrodas reģionos, 26 - Rīgā un to sakārtošanai VNĪ ir skaidrs plāns.

Īpašumiem nonākot VNĪ pārvaldībā, tiek novērtēts katra īpašuma stāvoklis, iespējas to izmantot valsts pārvaldes vajadzībām un izskatīti VNĪ nodoto īpašumu ilgtspējīgas attīstības scenāriji. Ilgtermiņā valstij neizmantoto īpašumu uzturēšana ir dārga. Piemēram, Tetera nama, kas ilgstoši nerod pielietojumu valsts vajadzībām un vairāk kā 90% nama ir tukša, uzturēšana ik gadu izmaksā valstij 90 tūkstošus eiro. VNĪ kā reālu risinājumu Tetera nama tālākai attīstībai redz nama pārdošanu, saglabājot vietu muzejam, taču vienlaikus ir gatavi turpināt pārvaldīt ēku, ja nozare Tetera nama atjaunošanai un tālākai lietošanai rod nepieciešamo finansējumu un saturu.

Nākotnes izaicinājumi nekustamo īpašumu pārvaldības jomā saistās ar darba vides un darba paradumu maiņu, kas ievērojami mainīs nākotnes birojus un veidu kā strādājam. Lielākās izmaiņas VNĪ, līdzīgi kā citviet valstī un pasaulē, 2020. gadā skārušas uzņēmuma ikdienas darba organizāciju un darba vidi – patlaban lielākā daļa uzņēmuma darbinieku strādā attālināti. Pateicoties pēdējos gados veiktajām straujajām pārmaiņām un procesu digitalizācijai, VNĪ īsā laikā, sākoties pandēmijas apstākļiem, 2020. gada pavasarī pielāgojusies darbam jaunajos apstākļos un sekmīgi turpina sadarbību ar klientiem un partneriem nepieciešamajā apmērā un nepārtrauktā režīmā, kopumā apkalpojot 8500 klientus jautājumos, kas skar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī nomas un pārdošanas darījumus.

Valsts noteiktā juridiskā ietvara robežās 2020. gadā VNĪ nodrošinājis atbalstu tiem nomniekiem, kuru uzņēmējdarbību  ietekmējuši ārkārtas situācijas laikā noteiktie ierobežojumi. Pandēmijas ierobežojumu periodā atbrīvojot vai samazinot nomas maksu, kopumā VNĪ 2020. gadā atbalsts sniegts 182 no 630 komercnomniekiem, piešķirot atlaides vairāk nekā 1 miljonu eiro apmērā. Atbalsta sniegšana joprojām turpinās atbilstoši valdības lēmumam.

Pērn VNĪ vadībā pandēmijas apstākļos pabeigti 17 valstiski nozīmīgi attīstības projekti ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Uzņēmums šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.