Līdz 2025. gada nogalei VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenos vismaz 10 energoefektivitātes un pārvaldības uzlabošanas pasākumus, kas ļaus samazināt kapitālsabiedrības pārvaldībā esošo īpašumu radītās CO2 emisijas par 47,6 tonnām CO2 gadā. Kopš energopārvaldības sistēmas ieviešanas 2016. gadā VNĪ ir īstenojusi 66 energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, radot ietaupījumu aptuveni 2 miljonu eiro apmērā.
"Nekustamo īpašumu nozare rada ievērojamu daļu no kopējām Eiropas Savienības radītajām emisijām. Mūsu mērķis ir veidot modernu, efektīvu un ilgtspējīgu valsts nekustamo īpašumu portfeli, kas rada iespējami mazāku ietekmi uz vidi. Energoefektivitātes projekti ne tikai samazina izmaksas, bet arī ļauj radīt piemērotu darba vidi iestāžu darbiniekiem, kas ir vienlīdz svarīgi,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Kapitālsabiedrības īstenotie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi ietver gan ēku restaurāciju un atjaunošanu, gan energoefektivitātes paaugstināšanas projektus, kā arī finansiālu ieguldījumu ziņā mazākus pasākumus kā, piemēram, siltumtīkla pārbūvi un apgaismojuma maiņu. Veiktie darbi pēdējo astoņu gadu laikā (līdz 2024. gada nogalei) ļāvuši ietaupīt siltumenerģiju 4712,4 MWh, kas ir tik pat daudz, cik gada laikā vidēji patērē 500 mājsaimniecības, elektroenerģiju 906,2 MWh, fosilajiem kurināmajiem 1786 MWh. Savukārt, aizstājot fosilos kurināmos, ar atjaunojamiem kurināmiem (koksnes) saražotās enerģijas apjoms palielinājies par 278,5 MWh. Kopējais enerģijas patēriņš VNĪ portfelī 2024. gadā samazinājās par 3,5 % pret 2023. gadu, ko ietekmē trīs galvenie faktori – energoefektīva objektu pārvaldība, konkrētā gada klimata īpatnības un mainīga portfeļa situācija (iznomāto platību skaits un portfeļa sastāvs). 2025. gada laikā īstenotie energoefektivitātes un pārvaldības uzlabošanas pasākumi ļaus samazināt radīto CO2 emisiju apmēru par 47,6 tonnām gadā, kas ir analogs CO2 apjomam, kas rodas sadedzinot 20 tūkstošus litru naftas.
Automatizācija kā risinājums efektīvākai pakalpojumu nodrošināšanai
VNĪ savā pārvaldībā esošajos nekustamajos īpašumos aktīvi ievieš dažādas ēku automatizācijas un vadības sistēmas, ļaujot kontrolēt ēkā notiekošos tehniskos procesus attālināti, savlaicīgi uzzināt par dažādām kļūdām, uzlabojumu iespējām, nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem un nepieciešamajām energoresursu patēriņa izmaiņām.
Šobrīd kapitālsabiedrība ne tikai īsteno nacionālajā normatīvajā regulējumā ietvertās prasības attiecībā uz dažādām automatizācijas un vadības sistēmām, bet iet soli tālāk un savlaicīgi ievieš Eiropas Savienības (ES) prasības, kuras šobrīd vēl nav obligātas ēku pārvaldītājiem. Kapitālsabiedrības ieviestās ēku automatizācijas un vadības sistēmas jau šobrīd nodrošina ēku attālinātu uzraudzību, pastāvīga datu analīzi, iespēju attālināto veikt izmaiņas energoresursu patēriņam, atbilstoši vajadzībām un klienta prasībām. Ieviestās sistēmas sniedz informāciju arī par energoresursu zudumiem un nepieciešamajiem uzturēšanas darbiem. Kapitālsabiedrība nodrošina arī iekštelpu vides kvalitātes monitoringu, kas šobrīd vēl nav obligāta prasība visiem pārvaldītājiem.
“Ieviestie risinājumi ļauj mums “sarunāties” ar ēku. Sistēmas iegūtie un apstrādātie dati ļauj daudz operatīvāk redzēt problēmzonas, kurām jāpievērš uzmanība un savlaicīgi jāveic nepieciešami darbi, samazinot nepieciešamos nākotnes ieguldījumus ēkā. Attālināta datu ieguve un iespēja koriģēt dažādus inženierkomunikāciju īstenotos procesus nodrošina efektīvāku un operatīvāku iespēju atbalstīt klientu, kad rodas nepieciešamība veikt kādas izmaiņas, jo mūsu inženieriem nav jāatrodas fiziski uz vietas ēkā,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Atjaunojamo energoresursu ieviešana – būtisks atbalsts lietotājiem
VNĪ turpina virzīties uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu ikdienas dzīvē. Kapitālsabiedrība energoefektivitātes uzlabošanas projekta ietvaros uzstāda saules paneļus sešām valsts sektora ēkām, kurās tiek nodrošināta kultūras vai valsts deleģēta funkcija. Projekta īstenošana ļaus ievērojami samazināt īpašumu pārvaldībai nepieciešamo energoresursu apjomu un ievērojami samazinās to radīto CO2 emisiju apmēru.
“Īstenojam vairākus energoefektivitātes projektus, kas ir saistīti ar atjaunojamo resursu izmantošanu un automatizācijas risinājumu ieviešanu mūsu īpašumos, ļaujot ne tikai samazināt mūsu radīto ietekmi uz vidi, bet arī sniedzot arvien plašākas iespējas nomniekiem un ilgtermiņa atbalstu izmaksu mazināšanā,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Projekta ietvaros pāreja uz atjaunojamajiem energoresursiem pilnībā vai daļēji notiks - Meirānu ielā 2, Pulka ielā 8, Skandu ielā 14, Talejas ielā 1 un Čiekurkalna 1. līnijā 1, Rīgā, un vienai ēkai Valmierā – Lāčplēša ielā 4. Projekta mērķis ir panākt kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājumu par 1 840 MWh gadā un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
"Latvijas Nacionālajam arhīvam, ņemot vērā nepietiekamo finansējumu un kopējo slikto ēku infrastruktūras stāvokli, ir būtisks pat mazākais resursu ietaupījums. Norit kopīgs darbs ar VNĪ un Kultūras ministriju, lai nākotnē Skandu ielā 14, Rīgā, būtu centrālā Latvijas Nacionālā arhīva ēka Rīgā. Šī projekta īstenošana, ar iespēju nākotnē palielināt saules paneļu apjomu, ļaus Latvijas Nacionālajam arhīvam ietaupīt un novirzīt ietaupītos finanšu resursus citām ēku uzturēšanas vajadzībām," norāda Māra Sprūdža Latvijas Nacionālā arhīva direktore.
Kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktie mērķi ietver ēku tehniskā stāvokļa pilnveidi un automatizācijas risinājumu ieviešanu, neizmantoto platību samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energopārvaldības un monitoringa sistēmu attīstību.
Šogad kapitālsabiedrība ir uzsākusi īstenot atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ierīkošanas projektu, kas ļaus ievērojami samazināt primārās enerģijas patēriņu, vienlaikus īstenojot daļēju pāreju uz ilgtspējīgiem enerģijas avotiem. Projekts noslēgsies 2026. gadā, tā kopējais investīciju apmērs ir 2,69 miljoni eiro, no kuriem 2,26 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.4.i. investīcijas "Energoefektivitātes uzlabošana valsts sektora ēkās, t. sk. vēsturiskajās ēkās" finansējums un 433 tūkstoši eiro ir valsts budžeta finansējums.
Par VNĪ
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā patlaban tiek īstenoti 110 projekti ar kopējām investīcijām 410 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 427 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1089 ēkas 0,996 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 591 ha platībā, un 3 261 zemes īpašumiem ar kopējo platību 895 ha. 2024.gadā VNĪ jau ceturto reizi saņēma Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” platīna godalgu, apliecinot nemainīgi augstu pārvaldības un uzņēmuma darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
