15. jūlijā atvērti piedāvājumi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” būvdarbu iepirkumā, kurā piedāvājumus iesnieguši 4 pretendenti, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova. Piedāvājumu summa svārstās no 13,39 līdz 15,78 miljoniem eiro bez PVN un līgumu ar izvēlēto darbu veicēju paredzēts noslēgt pēc piedāvājumu izvērtēšanas.
“Arsenāls ir ne tikai nozīmīgs kultūras centrs, bet arī vēsturiska ēka, kas nes sevī Latvijas mākslas un arhitektūras mantojumu. Projekta mērķis ir apvienot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, radot telpas, kas ir gan funkcionālas, gan pievilcīgas. Iepirkums par izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunošanas darbiem tika izsludināts atkārtoti ar precizētām kvalifikācijas prasībām un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijiem, kā arī samazinātu darbu izpildes termiņu. Šobrīd piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir beidzies un ir saņemti 4 piedāvājumi,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Izstāžu zāle “Arsenāls” tiks pārbūvēta un modernizēta, saglabājot vēsturisko vērtību un arhitektūras autentiskumu. Projekts ietvers dažādu telpu pārbūvi un izbūvi, kā arī būtiskus uzlabojumus, lai nodrošinātu ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Tiks atjaunotas unikālās koka kāpnes un citas vēsturiskās detaļas, saglabājot ēkas autentiskumu, savukārt jaunās ventilācijas sistēmas ar rekuperācijas blokiem un gaisa klimata kontroles sistēmas nodrošinās gan enerģijas efektīvu izmantošanu, gan komfortablu vidi darbiniekiem un apmeklētājiem.
Pārbūvētās telpas būs piemērotas dažādām izstādēm un pasākumiem, nodrošinot elastīgu un daudzveidīgu izmantošanu. Tiks uzlabota izstāžu zāles atbilstība būvnormatīviem, kā arī nodrošināti atbilstoši apstākļi mākslas darbu glabāšanai un izstādīšanai. Projekts vides pieejamības nolūkā paredz arī Torņa ielas pārbūvi posmā no Jēkaba ielas līdz Arsenāla ielai. Šie darbi ietvers ceļu un ietvju kvalitātes uzlabošanu, veicinot ērtāku un drošāku piekļuvi izstāžu zāles apmeklētājiem.
Izstāžu zāle “Arsenāls” ir klasicisma arhitektūras paraugs un atjaunošanas projekts ir daļa no Kultūras ministrijas virzītā normatīvā regulējuma unikālu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā. Šī projekta ietvaros plānots attīstīt trīs objektus Rīgas vēsturiskajā centrā – Lielo ģildi, izstāžu zāli “Arsenāls” un Vecrīgas publisko ārtelpu.
Izstāžu zāles “Arsenāls” pārbūves un restaurācijas projekts tiks finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus"
Par izstāžu zāli “Arsenāls”
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” izvietota nozīmīgā arhitektūras piemineklī – 19. gadsimta sākumā krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas pielāgots muzeja funkcijām. Celtnes sākotnējā projekta autors ir arhitekts Johans Eduards de Vite. Nedaudz vēlāk projekts tika papildināts ar Jūliusa Ādolfa Špacīra ierosinājumiem, bet 1828. gadā Sanktpēterburgas arhitekti Aleksandrs Nellingers un muitas resora arhitekts Ivans Lukīni izstrādāja galīgo variantu, un 1832. gada novembrī notika ēkas oficiālā nodošana. Arsenāla ēka visos laikos tikusi izmantota kā noliktava. 1920.–1930. gados tā kalpoja par karaspēka mantu glabātavu. Pēc Otrā pasaules kara Padomju armijas resors to izmantoja mantu, preču noliktavām un karaskolas vajadzībām. 1980. gadu vidū ēku pārņēma Kultūras ministrija, nododot to mākslas muzeja izveidošanai. 1989. gada 1. janvārī pēc 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcijas pārvietošanas no Krišjāņa Valdemāra ielas nama šeit darbu sāka mākslas muzejs “Arsenāls”.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3 385 zemes īpašumam ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
