previous image button
next image button
close fullscreen container

VNĪ izsludina pieteikšanos Majoru muižas izsolei

05.03.2024
 title_alt_img

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludina pieteikšanos nekustamā īpašuma izsolei Jūrmalā, Konkordijas ielā 66, kur atrodas vēsturisks īpašums – Majoru muiža. Izsole norisināsies no laika periodā no 5. marta līdz 4. aprīlim, interesenti izsolei un objekta apskatei var pieteikties  līdz 25. martam,  informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Majoru muižas izsole ir reta iespēja attīstīt uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē prestižā Jūrmalas reģionā. Majori kļuvuši par iecienītu dzīvesvietu un tūrisma galapunktu tiem, kuri novērtē Jūrmalas kluso atmosfēru. Šis nekustamais īpašums sniedz potenciālu radīt ekskluzīvu viesnīcas vai restorāna kompleksu, kas būtu pievilcīgs gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Savukārt pārbūvējot vēsturiskās ēkas par dzīvojamām vienībām, investori iegūs jaunus īpašumus Jūrmalas centrā ar augstu pievienoto vērtību. Vēsturiskas nozīmes ēkas VNĪ izsolēs ir pieejamas ik pa laikam. 2022. gada septembrī Igates pils komplekss veiksmīgi tika izsolīts un tā jaunais īpašnieks jau veicis būtiskus atjaunošanas darbus un plāno attīstīties tālāk. Tāpat arī Nīkrāces pagasta Lēnu muižu atsavinot pirms četriem gadiem nonāca privātpersonas īpašumā un šobrīd piedzīvojusi būtiskas izmaiņas,” norāda A. Vārna.

Vērtējamais īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un J. Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemes gabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm. Piekļuve zemes gabalam ir no asfaltētām ielām, un apkārtējā infrastruktūra piedāvā labas iespējas gan komerciālajai, gan publiskajai darbībai.

Objekts sastāv no vairākām ēkām un papildu struktūrām. Tajā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetriem un diviem virszemes stāviem. Tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, taču nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetriem un vienu virszemes stāvu ir sliktā tehniskā stāvoklī un tai nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Bērnu nams ar kopējo platību 1 054,7 kvadrātmetri un diviem virszemes stāviem arī ir sliktā tehniskā stāvoklī un prasa plašus remontdarbus visās jomās, no konstrukcijas līdz iekšējai apdarei. Papildus minētajām ēkām teritorijā atrodas arī pagrabs, šķūnis un siltumnīca. Majoru muiža ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Izsolē sākotnējā cena ir noteikta 525 141,62 eiro apmērā, un solis ir 5000 eiro. Plašāka informācija par izsoli un objektu būs pieejama elektronisko izsoļu vietnē izsoles.ta.gov.lv.

Ēkas vēsture

Majoru muiža celta 1910. gadā pēc arhitekta V. Bokslafa projekta Kurzemes muižkungu fon Firksu vajadzībām kā vasaras rezidence un medību pils. Vēsturiski Majoru muižas komplekss bija majorāts - muiža, kuru nedalītu mantoja dzimtas vecākais vai dzimtas vecākais dēls.

Pēc 1920.g. agrārreformas muiža nonāca valsts īpašumā. Kopš 1924.gada ēkā bija izvietots bērnu nams, vēlāk bērnu bāreņu aprūpes centrs, kas pastāvējis līdz 2006.gada decembrim. 2009.gadā muiža nodota Jūrmalas pašvaldības īpašumā. VNĪ ēku pārņēma 2023.gadā.

Par VNĪ

Atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešamas valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.

 

VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst  1049 ēkas 0,98 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3 385 zemes īpašumam ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.