VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) informē, ka valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir faktiski noslēgusies. Viens no pēdējiem nozīmīgajiem posmiem, kas bija palikuši – rokādes ceļu izbūve (4,6 km) un laivu piestātne Riču ezera posmā – ir pilnībā pabeigts un visi izbūvētie ceļu posmi ir pieņemti ekspluatācijā. Pašlaik norisinās noslēdzošie darbi Daugavas posmā, kur līdz maija beigām tiks pabeigta teritorijas apzaļumošana.
Līdz ar rokādes ceļu nodošanu ekspluatācijā robežsargiem ir nodrošināta nepārtraukta kustība un operatīvas reaģēšanas iespējas gar Riču ezera krastu. Šī infrastruktūra savieno jau iepriekš izbūvētos robežas posmus, radot vienotu un efektīvu valsts drošības sistēmu vietās, kur dabīgo apstākļu dēļ nav paredzēts robežas žogs.
“Stipra, moderna un izcili apsargāta ES Austrumu robeža ir mūsu obligātais pienākums Latvijas drošības stiprināšanai un ieguldījums Eiropas Savienības kopējā drošībā. Pateicos VNĪ kolēģiem par profesionālu robežbūves projekta vadību – žoga izbūve tika nodrošināta, stingri ievērojot termiņus, tagad precīzi laikā un augstā kvalitātē tiek sakārtota robežas infrastruktūra, kas ir ļoti svarīga efektīvai robežapsardzībai,” uzsver iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
“Esam sasnieguši būtisku atskaites punktu valsts austrumu robežas stiprināšanā – infrastruktūras izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir nonākusi finiša taisnē. Rokādes ceļu pabeigšana ap Riču ezeru sniedz nepieciešamo mobilitāti mūsu robežsargiem, savukārt pēdējie labiekārtošanas darbi Daugavas posmā tiks pabeigti tuvāko mēnešu laikā. Kopumā Austrumu robežas stiprināšanas projekts ir apliecinājums visu iesaistīto pušu spējai strādāt saliedēti, lai izveidotu drošu un mūsdienīgi aprīkotu Eiropas Savienības ārējo robežu,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Paveiktie darbi uz Latvijas – Baltkrievijas robežas:
- Žoga izbūve: Latvijas – Baltkrievijas robežas žogs 145 km garumā tika pabeigts 2024. gada jūlijā. Papildus izbūvētas patruļtakas (šķembu) 120 km garumā, betona pontoni ~2 km un koka laipas – 27 km garumā.
- gadā tika ekspluatācijā nodots 30 metrus garš tunelis, kas būtiski atvieglo valsts robežas apsardzību zonā, kur robežu šķērso dzelzceļa līnija. Tunelis (30 tonnu smags) ir viena no ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā. Priekšstatu par Latvijas - Baltkrievijas robežas izbūvē paveikto var gūt noskatoties video, kas tapis 2024. gada jūlijā līdz ar pabeigto žoga izbūvi: https://www.youtube.com/watch?v=2z_x3gJLI7U.
- Riču ezera posms: Pabeigta un ekspluatācijā nodota rokādes ceļu izbūve (4,6 km) un laivu piestātne, kas nodrošina efektīvu kontroli pār ūdenstilpnes krasta zonu.
- Daugavas posms: Šajā posmā jau 2024. gadā izbūvēti un ekspluatācijā nodoti seši sakaru torņi ar pievadceļiem, patruļtakas 16,7 km garumā un 5 tērauda kopņu konstrukcijas tilti pār upītēm un gravām. Pašlaik šeit notiek pēdējie apzaļumošanas darbi, kurus plānots noslēgt līdz 2026. gada maija beigām
- Tehnoloģiskais aprīkojums: Paralēli fiziskajai infrastruktūrai Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) turpina viedo tehnoloģiju ieviešanu gar Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežu, lai visa sauszemes robeža būtu pilnībā aprīkota līdz 2026. gada beigām.
Kopumā Latvijas – Baltkrievijas robežas žoga un infrastruktūras izbūvē ieguldīti 126,6 miljoni eiro.
Savukārt robežas žoga izbūve uz Latvijas–Krievijas robežas noslēdzās 2025. gada nogalē. Kopumā uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvēts žogs aptuveni 280 kilometru garumā, tostarp veikta pontonu izbūve 21 kilometru apjomā, būvdarbos iesaistot 6 būvniekus, kā arī vienu posmu īstenojot VNĪ kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem. Būvdarbi tika veikti 18 darbu daļās, ieguldot 138,6 miljonus eiro. Žogs nodrošina nepārtrauktu barjeru tajās vietās, kur tas tehniski bija paredzēts. Ieskats robežas izbūvē video.
Austrumu robežas izbūve ir kompleksa programma, kurā VNĪ vada būvniecības procesus, sadarbojoties ar Valsts robežsardzi, Iekšlietu ministriju, Nodrošinājuma valsts aģentūru, VAS “Latvijas valsts meži” un citām institūcijām. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja.
Patlaban VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā tiek īstenoti 30 nozīmīgi attīstības projekti ar kopējām investīcijām 316,7 miljoni eiro apmērā. Nozīmīgākie no tiem ir mākslas muzeja “Arsenāls” iekštelpu pārbūve Torņa ielā 1, Rīgā, koncertzāles “Lielā ģilde” pārbūves un atjaunošanas projekta 2. posms, jauna multifunkcionāla kompleksa izveide kontroles dienestu vajadzībām Kundziņsalā, kā arī pērn saņemti jauni valdības uzdevumi efektīvākai Baltijas aizsardzības līnijas izveidei saskaņā ar Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likumprojektu. Paralēli tam VNĪ attīsta divus stratēģiski nozīmīgus privātās – publiskās partnerības projektus – īres mājokļu izbūvē un aizsardzības infrastruktūras izbūvē.
Par VNĪ:
VNĪ ir lielākais nekustamo īpašumu pārvaldītājs Latvijā, kas nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un attīstību, kā arī īsteno valstij stratēģiski svarīgus būvniecības projektus. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību kopumā 3496 nekustamajiem īpašumiem, tostarp 420 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1254 ēkas 1,01milj kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 625 ha platībā, un 3 076 zemes īpašumiem ar kopējo platību 893 ha. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
-large.jpg)
