Nams atspoguļo neoklasicisma stila estētiku un tā kopējais mākslinieciskais tēls iekļaujas jūgendstila formu estētikā. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, tādēļ, lai saglabātu ēkas autentisko skatu un uzlabotu pilsētvides arhitektonisko pievilcību, VNĪ 2015. gadā namam veica fasādes atjaunošanu. Tomēr, lai ēka atgūtu agrāko spozmi, tajā nepieciešams veikt ievērojamas investīcijas. Lai saglabātu ēkas vēstures liecības, ēkas atjaunošanas projekta izstrādes un būvdarbu veikšanas gaitā pircējam būs jāievēro Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes.
“Tetera nams ir valstiskas nozīmes īpašums un VNĪ rūp to savest kārtībā. Tā kā īpašums valsts funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams un privātajiem attīstītājiem tā ilgtermiņa noma nelikās saimnieciski pievilcīga, pēc mērķtiecīga darba, apzinot potenciālos lietotājus no publiskā sektora, privātos nomniekus un investorus, pieņēmām lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam, iegūto naudu ieguldot valstij nepieciešamo objektu attīstībā,’ norāda A. Feldmane.
Nelielu daļu - nepilnus 700 m2 ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto Latvijas Okupācijas muzejs, kurām pēc nekustamā īpašuma iegādes jāpaliek sabiedrībai pieejamām muzeja statusā. Savukārt 8000 m2 plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām.
Izsole notiks Elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv no 2020. gada 13. augusta līdz 2020. gada 14. septembrim plkst. 13.00. Plašāka informācija un izsoles nosacījumi publicēti VNĪ mājas lapā. Saskaņā ar 2019. gada nogalē SIA VCG Ekspertu grupa veikto novērtējumu ēkas vērtība ar muzeja ilgtermiņa nomu ir 4 247 000 eiro, kas ir izsoles sākuma cena. Izsoles solis – 5000 eiro. Interesenti par nama iegādi ir aicināti apmeklēt “Atvērto durvju” dienu 19. augustā no pulksten 13.00 – 20.00, reģistrējoties šeit – https://kp.city24.lv/signup/5345795?lang=lv. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību izsoles ir veids kā valstij noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus.
Tā kā īpašums valstij nav nepieciešams, tika izskatītas dažādas īpašuma izmantošanas iespējas, tostarp VNĪ pērn rīkoja vairākas izsoles, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Apzinot tirgus dalībnieku interesi, VNĪ secināja, ka par šo īpašumu lielākoties interesējas viesnīcu un kopmītņu biznesa attīstītāji, taču grūtības sagādā īpašuma tiesības un nepieciešamie ieguldījumi ēkas atjaunošanā. Saskaņā ar publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu – ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts citādi – nekustamā īpašuma nomas līgumu drīkst slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem. Pēc potenciālo investoru veiktajiem aprēķiniem, šis termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu, tādēļ nolemts ēku virzīt pārdošanai.
Kopumā VNĪ šogad gada pirmajā pusē pārdevis 51 valstij piederošu īpašumu, no tiem 34 vidi degradējošas būves. Ievērojamākie VNĪ pārdotie objekti šogad ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskā mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), bijusī bibliotēkas ēka Dubultu prospektā 42, Jūrmalā (188 200 eiro) un administratīvā ēka Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro).
Ieskats Tetera nama vēsturē
Tetera nams durvis vēra 1912. gadā kā īres – tirgotāju nams ar veikaliem un galerijām. Tajā atradās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skola, bibliotēka un grāmatu veikals, saldumu un augļu, piena produktu, puķu veikali, Tautas labklājības ministrijas aptieka. Tajā kūsāja dzīvība, audzināja jaunos mūzikas talantus, rosījās tirgotāji un Latvijas pirmās republikas laikā tai bija valstiska nozīme – 20.gs .20. un 30. gados daļu no tās izmanto Iekšlietu ministrija.
Ēkā dažādos laika periodos atradusies sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases. Tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām laikrakstu redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm.
Laikā no 1940.-1941.g un no 1944.-1991. gadam namu aizņem Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja ("čeka"). 90-o gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ēku sāk izmantot Valsts policija, kas tur atradās līdz 2008. gada jūlija vidum. Kopš 2015. gada sākuma daļā ēkas atrodas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā un namam ir piešķirts valsts nozīmes vēstures notikuma "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – "Stūra māja" statuss.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
