Pēc VNĪ veiktajām aplēsēm nama atjaunošanai nepieciešami finanšu ieguldījumi aptuveni 16,5 miljonu eiro apmērā. Iespējamie finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve nākamajā plānošanas periodā (2021. – 2027.g.). Lai nodrošinātu šādu iespēju, finansējuma piesaiste būtu iekļaujama Nacionālās attīstības plāna ietvaros.
Atbilstoši valdības lēmumam, Vāgnera namā plānots izvietot VSIA „Latvijas Koncerti” māksliniecisko struktūrvienību – valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda – mēģinājumu un mākslinieku darba telpas, mūzikas instrumentu noliktavu, VSIA “Latvijas Koncerti” biroju, kā arī koncertdarbības nodrošināšanai nepieciešamās saimnieciskās telpas.
“Mēs, tāpat kā sabiedrība vēlamies atjaunot šo vērtīgo īpašumu, lai vēsturiskajā Riharda Vāgnera koncertzālē atgrieztos dzīvība. Apzinām lietotāja VISA “Latvijas koncerti” vajadzības un esam gatavi veikt visus nepieciešamos priekšdarbus, piesaistīt projektētājus un uzsākt nama atjaunošanu, tiklīdz tam tiks rasti līdzekļi,” ziņo VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.
Pērn valdība no VNĪ pieciem piedāvātajiem attīstības scenārijiem, lēma vēsturisko Vāgnera namu pielāgot VSIA “Latvijas koncerti” vajadzībām, lai tas varētu atdzimt mūzikai. Ar nolūku izskatīt Vāgnera nama piemērotību VAS “Latvijas koncerti” darbībai, apzinātu lietotāja prasības, izstrādātu priekšlikumus un veiktu nepieciešamā finansējuma aprēķinus, 2018. gada nogalē tika izveidota īpaša darba grupa, kuras sastāvā ir VNĪ, Kultūras ministrijas un VAS “Latvijas koncerti” pārstāvji.
Kā iepriekš pauda VISA “Latvijas koncerti” vadītājs Guntars Ķirsis: “Ir ārkārtīgi maz šādu kultūras pieminekļu, kas saistītu mūs ar pasaules kultūrtelpu. Vāgnera zāle ir spēcīgs magnēts - tā atvērtu durvis uz Rietumeiropu, ko simbolizē Vāgnera mūzika. Šādas tiešas sasaistes šobrīd Latvijā nav. Atjaunotā Vāgnera zāle sabiedrības daļai pasaulē atvērtu durvis uz Latviju kā kultūras galamērķi.”
Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju. Pārņemot ēku, veikta tehniskā apsekošana ēkas pamatiem un konstrukcijām, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību. VNĪ, veicot ēkas saglabāšanas funkciju, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem:
VAS „Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv,
Tālr. 20235301
Īpašums 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai un uzturēšanai uz laiku, kamēr valdība pieņems lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kopā ar lietošanas ierobežojumu, kas paredzēja, ka, atjaunojot ēkā darbību, Vāgnera nams turpina īstenot kultūras funkciju. Pārņemot ēku, veikta tehniskā apsekošana ēkas pamatiem un konstrukcijām, kā arī arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kas atklāja telpu iekšējās apdares un restaurējamo arhitektūras detaļu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību. VNĪ, veicot ēkas saglabāšanas funkciju, gādā par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts risinājums ēkas izmantošanai, ievērojot tās kultūrvēsturisko vērtību un kultūras funkciju nodrošināšanu. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus, remonta darbus, ir vidēji 17 500 eiro gadā.
