„Mūsu kultūrtelpa var lepoties ar vēl vienu rūpīgi atjaunotu objektu – Kultūras ministrijas ēku ansambli. Pirmo reizi piedalāmies Staro Rīga programmā, tāpēc aicinu ikvienu interesentu nākt un šajās dienās iepazīties ar ministrijas iekšpagalmu un mākslinieces Elitas Patmalnieces radīto projekciju,” aicina kultūras ministrs Nauris Puntulis.
“Mums ir tas gods kopā ar Kultūras ministriju strādāt plecu pie pleca, ik dienu attīstot un būvējot Latvijai nozīmīgus kultūras objektus - saglabājot Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu. Līdztekus daudzām kultūras būvēm VNĪ atjaunojis arī Kultūras ministrijas ēku kompleksu – pagalma namu, kas kopā ar pērn VNĪ atjaunoto Kultūras ministrijas galvenās ēkas fasādi, veido vienotu ansambli. Ēkas ir atguvušas sākotnējo spozmi, kādu to bija iecerējis to autors, viens no Rīgas ievērojamākajiem 19. gadsimta arhitektiem Heinrihs Šēls. No sirds vēlam Kultūras ministrijas darbiniekiem un kultūrpolitikas veidotājiem vieglu garu, neizzūdošu enerģiju un diženus darbus atjaunotajās mājās”, teica VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.
Būvnieks – SIA „Celtiks” - veicis darbus pagalma nama fasādes atjaunošanai un dekoratīvo elementu restaurācijai, restaurēti ēkas vārti un durvis, izbūvēts jauns ēkas jumta segums, tādējādi nodrošinot ēkas jumta konstrukciju ilgmūžību. Izveidots nama jumta konstrukciju siltinājums.
Pērn, 2018. gada novembrī, VNĪ pabeidza KM centrālās mājas fasādes atjaunošanu. Vienlaikus ar KM ēkas fasādi, atjaunotas ārējās uzejas kāpnes un nojume, kā arī restaurēti logi.
KM nams Krišjāņa Valdemāra ielā 11A ticis uzcelts tālajā 1873. gadā. To arhitekts Heinrihs Šēls projektēja kā savas ģimenes mājvietu. Vēlāk ēka nonāca Ārlietu ministrijas īpašumā un kļuva par Latvijas Republikas ārlietu ministru rezidenci, namā dzīvojuši Vilhelms Munters, Kārlis Ulmanis, Zigfrīds Anna Meirovics. KM ēku ansambļa atjaunošanā kopumā investēti aptuveni 293 000 eiro (bez pvn).
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Attīstības jomā šogad pabeigta ēka Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras struktūrvienību vajadzībām, kā arī pabeigti telpu Lomonosova ielā 9, Rīgā pielāgošanas darbi Valsts probācijas dienestam. Turpinās nozīmīgi projekti, tai skaitā Latvijas Okupācijas muzeja ēkas pārbūves darbi un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, robežšķērsošanas vietas “Silene” pārbūve un centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pārbūve. Drīzumā tiks nodota ekspluatācijā vērienīga muzeju krātuve Rīgā, Pārdaugavā – Pulka ielā 8, kura glabās 4 Latvijas muzeju dārgumus – ap 2,5 miljoniem krājumu vienību.
Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
