previous image button
next image button
close fullscreen container

Būvnieki pārņem Rīgas pili

09.11.2012

Šobrīd ir sākti nepieciešamie sagatavošanās darbi. Kā pirmo „SBRE” sāks pamatu nostiprināšanu. Proti, stingrā arheoloģiskā uzraudzībā tiks iebūvēti pāļi un režģogi no Priekšpils puses. Paralēli tiks sākti arī apdares izpētes darbi restaurējamajos apjomos.

Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija – restaurācija patlaban ir viens no lielākajiem investīciju projektiem, kuru pasūtītājs, organizētājs un finanšu resursu piesaistītājs ir „Valsts nekustamie īpašumi”. „Ir gandarījums par valsts rasto iespēju atjaunot vienu no nozīmīgākajiem kultūrvēstures un arhitektūras pieminekļiem. Atbalsts šāda vēstures mantojuma renovācijai ir ieguldījums kā Latvijas kultūras attīstībā, tā arī būvniecībā, tālab no galvenā būvdarbu veicēja tiek gaidīta augstākā kvalitāte un gādība, apzinoties šī kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmību. Savukārt VNĪ sekos līdzi būvdarbu gaitai, lai projekts veiksmīgi tiktu īstenots tā paredzētajos apjomos un termiņos,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane.

VNĪ nodrošinās, lai sarkanbaltsarkanais karogs Rīgas pils Svētā Gara tornī plīvotu jau 11. novembrī un tur paliktu visu pils ansambļa rekonstrukcijas un restaurācijas laiku.

Pilnsabiedrības projekta direktors, RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš apliecina, ka „Rīgas pils savā ziņā ir gadsimta projekts – ne tikai kā apjomīgs un interesants objekts ar 700 gadu vēsturi  – viena no Vecrīgas arhitektūras dominantēm un izcilākajām viduslaiku būvēm Latvijā, bet arī īpaši nozīmīgs kā Latvijas valsts prezidentu rezidence. No mūsu puses mēs noteikti gādāsim par iespēju, lai Latvijas valsts sarkanbaltsarkanais karogs plīvotu Rīgas pils tornī arī rekonstrukcijas gaitā, kamēr to pieļauj apstākļi.”

Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija izmaksās apmēram 21,78 miljonus latu. Kopējais rekonstrukcijas un restaurācijas laiks ir divarpus gadu no līguma noslēgšanas brīža līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Priekšpils ir paredzēta Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām, un tajā ir arī vairākas telpas, kas pašlaik atrodas avārijās stāvoklī un netiek izmantotas, piemēram, Baltā zāle, Svētku zāle un vēl citas, kopumā aptuveni 9000 kvadrātmetru platībā.