Pašlaik neviens būvniecības saistošais normatīvais akts nenosaka vienotus standartus, pēc kuriem būtu jāvadās, projektējot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas. Tā rezultātā daudzi pabeigtie un sāktie būvniecības projektu tehniskie, materiālu, platību u.c. risinājumi krasi atšķiras viens no otra, kaut pamatā visas šīs būves pilda vienādas administratīvās funkcijas. Šī normatīvā regulējuma trūkuma un krasi atšķirīgo biroja ēku risinājumu rezultātā būtiski paaugstinās būvniecības projektu kopējie kapitālieguldījumi, kas savukārt atstāj negatīvu ietekmi uz valsts budžetu.
Minētā problēma un pašreizējie ekonomiskie apstākļi valstī kalpoja par pamatu MK dot uzdevumu Finanšu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju izveidot darba grupu, lai izstrādātu vienotas apjoma un kvalitātes prasības valsts institūciju darba telpām, tai skaitā kritērijus valsts institūciju ēku būvniecības iepirkumiem.
Darba grupa, kuras sastāvā strādāja Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Būvinženieru savienības un praktizējošie eksperti – privātā sektora pārstāvji, izvērtēja dažādu biroju ēku būvniecības projektos noteiktās kvalitātes prasības darba telpām un dažādu kvalitātes kritēriju ietekmi uz būvdarbu un ēku nākotnes ekspluatācijas izmaksām.
