Ēkas tehniskā apsekojuma pirmie dati rāda, ka brauktuves daļas, ietves, celiņu un saimniecības ēku nolietojums ir 70 %, pamatu un pamatnes nolietojums ir 40% (tie vēsturiski izbūvēti ar c12/15 klases betonu, pagrabs nav pilnvērtīgi aizsargāts pret gruntsūdens un virsūdens nokļūšanu tajās). Nesošo sienu, ailu siju un pārsedžu kopējais nolietojums ir 35%, šuvju, hermetizācijas, hodroizolācijas un siltumizolācijas nolietojums – 70-80%. 1.stāva pārsegumu jumta segums un pīrāgs ir tehniski neapmierinošā stāvoklī, kāpņu nolietojums – 35-70%, grīdu nolietojums – 50%, iekšējā apdare un arhitektūras detaļu nolietojums 80%, ārējā apdare – dolomīta fasādes apdares plāksnes - ir tehniski neapmierinošā stāvoklī (eksperti prognozē, ka plākšņu atdalīšanās nākotnē varētu turpināties), aukstā ūdens un kanalizācijas cauruļvadi, ventiļi, sanitārtehniskā iekārtas ir ar 100% nolietojumu, ēkas apkures sistēma ir novecojusi - nolietojums 50%, ēkas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas iekārta ir ar 100% nolietojumu, elektroapgādes sistēma un elektrotehniskās ietaisēm ir 80 % nolietojums.
Ēkai ir E klases jeb zems energoefektivitātes līmenis. Tehniskajās telpās konstatētas azbestu saturošas vielas, kas būtu jāutilizē pārbūves vai demontāžas laikā. Eksperti konstatēja, ka drošai ēkas ekspluatācijai, jāveic regulārs jumta pārseguma slodžu monitorings. Piemēram, sniega tīrīšana, ko VNĪ nepieciešamības gadījumā veic regulāri ik gadu un rūpīgi seko, lai jumts netiktu pārslogots. Tāpat ēkā un tās teritorijā jārod vides pieejamības risinājumi.
“Tehniskās apskates atzinums sniedz priekšstatu par padomju laikos celtās ēkas patieso tehnisko stāvokli un ļaus pieņemt faktos balstītus lēmumus. Kopumā ēkas tehniskais stāvoklis nodrošina mehānisko stiprību un stabilitāti un ēkas ekspluatācija šobrīd nav apdraudēta, taču vienlaikus jāņem vērā, ka pēc ekspertu aprēķiniem ēkas pārbūvei un attīstībai atbilstoši mūsdienu biroja vajadzībām nepieciešami ap 32 miljoni eiro,” norāda J. Ivanovskis – Pigits.
Pilnā apmērā ekspertu SIA “Firma L4” atzinums būs pabeigts un publiski pieejams tuvāko 1-2 nedēļu laikā.
VNĪ veic visas nepieciešamās darbības atbilstoši 2020. gada 18. jūnija valdības lēmumam un īsteno Kultūras ministrijas kā Nacionālās koncertzāles projekta virzītāja deleģētos uzdevumus. Līdz tam ēka VNĪ portfelī tika paredzēta valsts iestāžu biroju attīstībai.
Līdz šim saskaņā ar iepriekšējās valdības konceptuālo lēmumu VNĪ strādāja pie plāna par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizāciju – izvietošanu vienuviet ēkā Elizabetes ielā 2, tomēr divu gadu laikā projekts netika apstiprināts – ir neskaidrība attīstības projekta īstenošanas nepieciešamību, mainoties ministriem saņemtas indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana nav uzsākta. Publiski izskanējis, ka nododot nekustamo īpašumu Elizabetes ielā 2, Rīgā, akustiskās koncertzāles celtniecībai, Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu izvietošanai tiks meklēts cits risinājums.
Kopumā VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Šogad pabeigta nama Aspazijas bulvārī 7 pielāgošana prokuratūras vajadzībām, energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī, kā arī fasāžu atjaunošanas darbi, logu atjaunošana un ieejas portāla restaurācija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Palasta ielā 2, Rīgā. Lielākie VNĪ būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”.
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
