“Jau iepriekš saskatījām, ka pieņemtais tiesas lēmums ir procesuāls un balstīts uz “RERE Būve 1” vienpusēji tiesai sniegtu informāciju. "RERE būve1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai iesniedza materiālu 13 sējumu apjomā, tādejādi radot iespaidu par prasības pamatotību. Tik īsā laikā - no materiālu saņemšanas brīža, izskatot tos vienas dienas laikā, nebija iespējams izvērtēt iesniegto materiālu apjomu pēc būtības. RERE Būve1 prasība neatbilst Civillikumam - civiltiesiska strīda gadījumā būvnieks var prasīt savu peļņas daļu, bet nevis ņemt ķīlā teātri”, norāda VNĪ Juridiskās pārvaldes direktors Ojārs Valkers.
VNĪ bija iespēja vērsties Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar lūgumu atcelt pieņemto nesamērīgo liegumu vai vērsties Ģenerālprokuratūrā, un aicināt aizstāvēt sabiedrības intereses, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē.
“Izvēlējāmies vērsties ģenerālprokuratūrā un ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatēja, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu tiesā. Šāds VNĪ lēmums ir pamatots ar to, ka nevēlamies pieļaut līdzīgus gadījumus nākotnē, kad būvnieku strīdos ķīlā tiek ņemtas sabiedrības intereses”, skaidro O. Valkers.
VNĪ lēmums par līguma laušanu tika pieņemts, jo “RERE Būve1” darbībā konstatēta virkne būtisku pārkāpumu. Tostarp darbi veikti neatbilstošā kvalitātē, pirms darbu uzsākšanas nav pienācīgi izpētīta projekta dokumentācija, ir izsniegti nepatiesi apliecinājumi, kā arī nav ievēroti nolīgtie termiņi un darba drošības noteikumi.
Jau iepriekš ziņots, ka “RERE Būve 1” iesniegtais redzējums situācijas risinājumam ir nepilnīgs un paredz būvdarbu grafiku, kurā pagarināti būvniecības darbi no 2 gadiem uz gandrīz 4 gadiem un samazinātas papildu budžeta prasības no 2,5 miljoniem uz 1, 6 miljoniem. Šādiem lēmumiem sekas var būtu dramatiskas – iepirkumu ietvaros būvnieki varētu solīt nepamatoti zemas cenas, bet pēc uzvaras šantažēt pasūtītāju, prasot papildus laiku un naudu, un draudot ar tiesas liegumu un projekta iesaldēšanu, ja pasūtītājs nepakļausies būvnieka prasībām. Tad publisko iepirkumu jēga tiek pilnībā sagrauta - gan tajā ziņā kas attiecas uz publisko līdzekļu godprātīgu izlietojumu, gan godīgas konkurences jomā.
VNĪ ir valsts kapitālsabiedrība, un tās darbībai ir saistoši normatīvie akti, kas regulē publisku līdzekļu izmantošanu. VNĪ ir atbildīga par publiskajiem līdzekļiem, tai nav pieļaujamas darbības, kas kropļo konkurenci un rada nepieļaujamus būtiskus iepirkuma līguma grozījumus.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām, lai nodrošinātu to, ka ilgtermiņā visas valsts sektora iestādes varētu strādāt mūsdienīgās, labi apsaimniekotās un energoefektīvās telpās. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa,
e-pasts: komunikacija@vni.lv ;
tel.20235301
