Izprotot situācijas steidzamību, lai pēc iespējas ātrāk kultūras piemineklis atgūtu jumtu un tiktu atbilstoši saglabātas autentiskās kultūrvēsturiskās vērtības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā decembrī ir saskaņotas iesniegtās tehniskā projekta izmaiņas. Inspekcija neveic būvkonstrukciju noturības aprēķinu pārbaudi, tādēļ norāda, ka, ņemot vērā ugunsgrēka postījumu apmērus, attiecībā uz ēkas būvkonstrukcijām, to noturību un citu drošības prasību izpildi, ir nepieciešama papildus profesionāla ekspertīze.
Kā zināms, lai novērstu ugunsgrēka nodarītos postījumus, ir izdarītas izmaiņas ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskajā projektā, ko veica pilnsabiedrība „Pils projekts”. Šo darbu izpildītāja pienākums izmaiņu sagatavošanas gaitā ir, ņemot vērā konstrukciju reālo stāvokli un nestspēju pēc ugunsgrēka, izstrādāt jauna jumta konstrukcijas, kā arī veikt izmaiņas projektā, kas attiecas uz restaurācijas darbiem.
VNĪ uzsver, ka attiecībā uz sabiedriskajām ēkām normatīvie akti jeb spēkā esošie Vispārīgie būvnormatīvi (99'. pants) nosaka, ka tehniskā projekta neatkarīgam ekspertu vērtējumam ir jābūt. Tātad tā ir obligāta prasība, ko likumdevējs ir iestrādājis, lai sabiedrisko ēku būvniecības plānošana notiktu pienācīgā kvalitāte un būvniecības plānošanas procesā netiktu pieļautas kļūdas. To viennozīmīgi nevar dēvēt par formālu prasību. Šāda izvērtējuma izstrādāšanā priekš Rīgas pils neatkarīgajiem ekspertiem būs jāiegulda liels darbs, caurskatot pilnsabiedrības „Pils projekts” piedāvātos risinājumus un pārrēķinot slodžu mērogus, ņemot vērā uguns nodarītos postījumus.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija pēc apsekošanas secināja, ka būtiskākais ir nodrošināt pagaidu jumta kvalitāti un drošumu, nepieļaujot jaunu nokrišņu iekļuvi telpās, kā arī nodrošināt pils interjeriem piemērotu mikroklimatu. Inspekcija pievienojas viedoklim, ka pēc iespējas ātrāk jāatjauno patstāvīgs jumts, bet lēmums par tā atjaunošanas koncepciju nedrīkst būt sasteigts, nodrošinot primāri jumta konstrukciju drošumu un ilgtspēju, kā arī pieņemot zinātniski un ekonomiski pamatotus lēmumus par griestu restaurācijas paņēmieniem un zaudēto daļu atjaunošanu. Apsekošanas laikā inspekcijai izvērtēšanai tika iesniegts Rīgas pils būvmākslas mantojuma glābšanas restaurācijas ekspertu ziņojums par būvmākslas mantojuma stāvokli ar priekšlikumiem par prioritāri veicamajiem pasākumiem.
VNĪ mērķis ir panākt pēc iespējas ātrāku pastāvīgā jumta izbūves uzsākšanu, tomēr tā kā Rīgas pils ir sabiedriskas nozīmes ēka, kurai ir kultūrvēsturiska nozīme un kurai vienlaicīgi ir izvirzītas īpašas drošības prasības arī kā LR prezidenta rezidencei, tad rekonstrukcijas un restaurācijas plānošanas procesam tiek veltīta maksimāla uzmanība un pūles. Zolitūdes traģēdija ir likusi aizdomāties ikvienam un ir ietekmējusi arī VNĪ kā pasūtītāja rīcību, piemēram, nepakļaujoties būvnieka publiski paustam spiedienam par tik apjomīgu konstrukciju kā Rīgas pils jumts paātrinātu izbūvi bez kvalitatīvi izstrādāta un pilnībā saskaņota projekta.
Šobrīd ir saņemts nepieciešamais saskaņojums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, tāpēc VNĪ varēja izmainīto tehnisko projektu iesniegt tālākai saskaņošanai Rīgas pilsētas būvvaldē, kas jau ir izdarīts. Par pils rekonstrukcijas un restaurācijas tehniskā projekta ekspertīzes veikšanas pakalpojumu sniegšanu VNĪ ir izsludinājis iepirkumu.
Nākamā gada pirmajās nedēļās tiks organizēta tikšanās ar Rīgas pils atjaunošanas projektā iesaistītajām atbildīgajām personām par tālāko rīcību.
Kamēr notiks tehniskā projekta izmaiņu izvērtēšana, būvnieks veic darbus Rīgas pils zonās, kuras neskar projekta izmaiņas, kā arī nodrošina ēkas pagaidu jumta uzraudzību.
