Ilgtspēja – stratēģiska nepieciešamība
Mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, kur klimata pārmaiņas, resursu pieejamība un sociālā atbildība kļūst arvien aktuālākas, ilgtspējīga pieeja uzņēmējdarbībā vairs nav tikai tendence, bet gan stratēģiska nepieciešamība. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā vienam no lielākajiem nekustamo īpašumu portfeļa pārvaldītājiem Latvijā ir ne vien iespēja, bet arī pienākums rādīt piemēru, integrējot ilgtspējas principus visos darbības aspektos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Atbildība un caurskatāmība ir virzītājspēks
Efektīva un caurskatāma pārvaldība ir jebkuras ilgtspējīgas organizācijas pamats. Lai nodrošinātu stratēģisko mērķu sasniegšanu, darbības uzraudzību un risku pārvaldību, VNĪ ir izveidojusi korporatīvās pārvaldības modeli, kas balstīts uz OECD vadlīnijām, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Latvijas normatīvajiem aktiem.
Sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm VNĪ ir noteikusi piecus ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas visciešāk saistīti ar uzņēmuma darbību: atjaunojamā enerģija, kvalitatīvs darbs un ekonomiskā izaugsme, ilgtspējīgas pilsētas un kopienas, atbildīgs patēriņš un planētas aizsardzība. Šie mērķi ir integrēti VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģijā. Tajā akcentēta darba drošības un ilgtspējas prasību ievērošana, inovatīvu risinājumu ieviešana, atbalsts būvniecības nozares attīstībai, kā arī mūsdienīgas darba vides veidošana valsts pārvaldē.
Ilgtspējas principi tiek īstenoti visos līmeņos — no stratēģiskās plānošanas līdz ikdienas procesiem. Tas ietver risku vadību, ētikas standartu ievērošanu un atklātu dialogu ar ieinteresētajām pusēm. VNĪ ir pievienojusies iniciatīvai "Nulles tolerance pret korupciju", ko īsteno "Sabiedrība par atklātību – Delna" un "CSR Latvija".
Rekordliels projektu apjoms un mērķtiecīga portfeļa optimizācija
Īstenojot savus stratēģiskos mērķus, VNĪ tiecas veidot kompaktu un efektīvu nekustamo īpašumu portfeli, kas atbilst publiskā sektora vajadzībām. Arī 2024. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos portfeļa attīstības stratēģijas īstenošanas posmos, vērojama tendence nelielam portfeļa apjomam samazināties.
VNĪ pārvaldītais portfelis ir dinamisks – katru gadu uzņēmuma pārziņā nonāk vairāki desmiti jaunu īpašumu. Tie pārsvarā ir nekustamie īpašumi, kurus valsts iestādes vairs neizmanto savu funkciju nodrošināšanai, kā arī bezsaimnieka manta. Nereti īpašumi ir sliktā tehniskā stāvoklī vai vidi degradējošas būves. VNĪ šos īpašumus realizē atbilstoši to stāvoklim un potenciālam – pārdod izsolēs, atjauno, nojauc vai nodod citām publiskajām personām.
Pērn kopā sakārtotas 96 būves 60 adresēs. Pabeigti 13 lieli nekustamo īpašumu attīstības projekti, kuru kopējais budžets sasniedza aptuveni 161,69 miljonus eiro. Starp nozīmīgākajiem ir Jaunā Rīgas teātra un Valmieras teātra pārbūve, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja atjaunošana Vecrīgā. Vienlaikus VNĪ turpināja attīstīt valsts biroju infrastruktūru, atverot pirmo valsts kopstrādes biroju Cēsīs, un sniedza būtisku ieguldījumu valsts ārējās robežas stiprināšanā. Paralēli attīstības projektiem īstenoja 415 apsaimniekošanas un uzturēšanas projektus, investējot ēku restaurācijā, atjaunošanā un remontdarbos 6,4 miljonus eiro — lielāko šādu darbu apjomu līdz šim viena gada ietvaros.
Kopā tika atsavināti 117 valsts nekustamie īpašumi, iegūstot 14,48 miljonus eiro. No šiem līdzekļiem 4,12 miljoni eiro novirzīti citu valsts īpašumu sakārtošanai. Nozīmīgākie ieguldījumi veikti “Riga Makerspace” ēkas pārbūvē un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja piebūves projektēšanas un būvdarbu izmaksu segšanā. Turpinot publiskā sektora centralizācijas īstenošanu, atsavināšanai tiek pakāpeniski virzīts arvien lielāks valsts īpašumu skaits.
Inovatīvi risinājumi ēku pārvaldībā
Apzinoties savu ietekmi uz vidi, VNĪ mērķtiecīgi īsteno pasākumus vides saglabāšanai un atjaunošanai. Viens no prioritārajiem virzieniem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana un CO₂ emisiju samazināšana par 6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Viedie risinājumi, kā piemēram, ēku vadības automatizācijas sistēmas, ļauj analizēt inženiertehnisko sistēmu darbību un lietotāju mijiedarbību ar ēku, savlaicīgi identificējot enerģijas zudumus. Līdz 2025. gada beigām plānots aprīkot vismaz 42 ēkas ar šādām sistēmām, bet jau šobrīd 108 objektos darbojas attālināta siltummezglu vadība.
Sekojot tehnoloģiju attīstībai, VNĪ aktīvi testē un ievieš inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu ēku apsaimniekošanas efektivitāti un samazinātu izmaksas. Viens no šādiem risinājumiem ir mākslīgā intelekta izmantošana, integrējot digitālos operatorus ēku vadības automatizācijas sistēmās.
Pērn šāda tehnoloģija ieviesta Latvijas Okupācijas muzeja ēkā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā. Digitālais operators nodrošina nepārtrauktu enerģijas patēriņa monitoringu un automātisku iekārtu iestatījumu pielāgošanu, ņemot vērā iekštelpu un āra temperatūru, gaisa kvalitāti, faktiskos patēriņa datus un lietotāju prasības. Šī pieeja ļauj nodrošināt optimālu mikroklimatu katrā telpā atsevišķi, ņemot vērā tās funkcionalitāti, vienlaikus samazinot ēkas ietekmi uz vidi. Paredzamais enerģijas ietaupījums – līdz pat 10 % gadā.
VNĪ seko līdz gan savam, gan klientu ēku enerģijas patēriņam – no ikgadējas analīzes ar vispārīgiem ieteikumiem līdz pat detalizētai uzraudzībai vairākas reizes nedēļā, ja konstatēts netipisks patēriņš. 2024. gadā, analizējot otrā līmeņa energoefektivitātes ēkas, secināts, ka elektroenerģijas patēriņš 56 ēkās samazinājies par 2 % salīdzinājumā ar 2023. gadu un par 7 % salīdzinājumā ar divu gadu vidējo rādītāju, savukārt siltumenerģijas patēriņš 21 ēkā pieaudzis par 2 % galvenokārt klātienes darba pieauguma un lielākas platības izmantošanas dēļ, tomēr, salīdzinot ar piecu gadu vidējo rādītāju, kopējais siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 20 %, apliecinot iepriekšējo gadu veikto efektivitātes uzlabošanas pasākumu ietekmi. Kopējais enerģijas patēriņš nekustamo īpašumu portfelī pērn samazinājies par 3,5 %.
Cilvēks ir galvenā vērtība
VNĪ panākumu pamatā ir darbinieki, tāpēc viņu labsajūta, profesionālā izaugsme un droša darba vide ir nemainīgas prioritātes. Ieguldām darbinieku apmācībā un attīstībā, veicinām iekļaujošu un uz sadarbību vērstu darba kultūru, kā arī rūpējamies par darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Darbinieku struktūra 2024. gadā būtiski nemainījās. Vidējais darba stāžs sasniedza teju septiņus gadus, liecinot par zināšanu saglabāšanu uzņēmumā. Darbinieku piesaistes indekss bija 77 punkti, pārsniedzot Latvijas vidējo rādītāju (63 punkti).
Sociālā atbildība sniedzas arī ārpus uzņēmuma. VNĪ darbībā augsti drošības standarti un ilgtspējīga pieeja ir fundamentāli principi, tādēļ pērn tika uzsākta rūpīga piegādātāju izvērtēšana, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību riskiem, īpaši būvniecībā, kur bieži tiek nodarbinātas mazāk aizsargātas grupas, piemēram, viesstrādnieki, vai pastāv augsts darba drošības pārkāpumu un nereģistrētās nodarbinātības risks.
Pamatojoties uz cilvēktiesību risku novērtējumu, atlasīti piegādātāji ar paaugstinātu riska līmeni un izstrādāts kontroljautājumu saraksts auditiem. Kopumā pērn tika veikti trīs auditi. Jāuzsver, ka dalība auditā ir brīvprātīga iniciatīva, jo normatīvie akti šādu prasību neparedz.
Ceļā uz ilgtspējīgu rītdienu
Apzināmies, ka ilgtspēja ir nepārtraukts process, kas prasa nemitīgu uzmanību, pielāgošanos un jaunu, ambiciozāku mērķu izvirzīšanu. Katrs paveiktais darbs vides aizsardzībā, katrs ieguldījums darbinieku drošībā, katrs solis pārvaldības pilnveidošanā ir apzināta un mērķtiecīga izvēle par labu uzņēmumam un sabiedrībai kopumā.
Par uzņēmuma sasniegumiem un paveikto vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) jomā aicinām iepazīties 2024. gada VNĪ ilgtspējas pārskatā. Tajā apkopota gan finanšu, gan nefinanšu informācija, kā arī sniegts ieskats VNĪ korporatīvās pārvaldības praksē.
Mēs esam pārliecināti, ka, turpinot integrēt ilgtspējas principus mūsu ikdienas darbā un stratēģiskajos lēmumos, VNĪ ne tikai stiprinās savu konkurētspēju un efektivitāti, bet arī sniegs nozīmīgu ieguldījumu visas valsts ilgtspējīgā attīstībā.
Autors: VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
