VNĪ piedāvātās ēkas Mārstaļu ielā 6 platība ir 1190 m2, kas pēc pārbūves sasniegtu 1400 m2. Lai arī šī ēka nav tik liela kā sākotnējā RMM mājvietas projektā, kas bija paredzēts ēkai Pils laukumā 2, tomēr no muzeja funkciju izpildes viedokļa tā ir pietiekami plaša un atrodas izdevīgākā novietojumā nekā ēka Pils laukumā – tālāk no transporta plūsmas, bet daudz tuvāk reālajai tūristu kustībai pilsētvidē. RMM pārvietošanas uz Mārstaļu ielu 6 projekta izmaksas nepārsniegs Pils laukuma 2 pārbūvei plānoto un neapgūto budžetu, tāpat ieceres īstenošanai ir izmantojams jau esošais projekts, kas nav jāizstrādā no jauna. Ēkas rekonstrukcijai tiks pielāgots jau gatavs, savulaik Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām izstrādātais, projekts, kuru tika nolemts šajā ēkā neīstenot.
Projekta izmaiņas un būvdarbu iepirkums Mārstaļu ielā varētu aizņemt aptuveni 6 mēnešus no brīža, kad RMM būs izstrādājis muzeja jaunajām telpām pielāgotu ekspozīcijas projektu. Ņemot vērā ēkas atrašanās vietu Vecrīgas arheoloģiskā kompleksa teritorijā un iespēju, ka būvniecības laikā rodas nepieciešamība veikt ēkas vēstures papildu izpētes, apstiprināšanas, restaurācijas un citus darbus, nepieciešamais laiks būvdarbu veikšanai ir aptuveni gads.
Lēmumu par alternatīva risinājuma piedāvājumu veicināja gan RMM nepieciešamība pēc jaunas mājvietas, gan aizvien pieaugošās būvdarbu tirgus izmaksas, kā arī ieilgusī būvnieka PS “PMK un BBA” uzsāktā tiesvedība saistībā ar ēku Pils laukumā 2, liedzot VNĪ turpināt būvdarbus. Tiesvedības beigu datums nav zināms, taču tiesvedības praksē šādu sarežģītu tiesvedību ilgums var svārstīties no trim līdz pieciem gadiem.
“Esam ieinteresēti pēc iespējas ātrāk atrisināt strīdu ar būvnieku, neizslēdzot arī izlīgumu kā vienu no tiesvedības izbeigšanas scenārijiem, taču tam jānotiek, strikti ievērojot valsts intereses. Tomēr muzejam ir svarīgi iespējami ātri tikt savās mājās. Pat, ņemot vērā laiku, kas būs vajadzīgs ekspozīcijas izstrādei, kas pielāgota muzeja jaunajai mājvietai, šis risinājums kopumā ļautu prognozējami ātrāk uzsākt darbus, lai iespējami drīzāk atvērtu muzeju sabiedrībai,” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Pārbūves laikā telpas Mārstaļu 6 tiks paplašinātas vismaz par 210 m2, iegūstot ap 1400 m2 lielu platību RMM vajadzībām. Plānots pārbūvēt administratīvo ēku, noliktavu, kā arī inženierbūves – metālkaluma žogu un bruģēto laukumu. Pēc pārbūves ēkā tiks iebūvēts lifts, lai nodrošinātu personu ar kustību ierobežojumiem piekļuvi muzeja telpām. Tiks pārbūvētas visas inženiersistēmas, sakārtots jumts un fasādes, veikta telpu iekšējā pārplānošana, nodrošināta pagrabtelpu aizsardzība pret mitruma iekļūšanu un iedarbību, tiks palielināts izmantojamo bēniņu apjoms, kā arī veikti citi pasākumi, nodrošinot ēkas atbilstību mūsdienu prasībām. Turklāt ēkai ir mājīgs iekšpagalms, kurā muzejam būs iespēja rīkot dažādus pasākumus.
Pēc paplašināšanas Vecrīgā esošais vēsturiskais nams kalpos RMM pastāvīgajai ekspozīcijai apmeklētājiem un tajā strādās tie darbinieki, kuri ir tieši saistīti ar apmeklētāju apkalpošanu. Lielākajai daļai muzeja darbinieku, kuri strādā pie krājumu apzināšanas un ekspozīcijas izveides, telpas paredzētas apjomīgajā, 30 000 m2 plašajā Muzeju krātuvju kompleksā Pulka ielā 8, kura būvniecību plānots pabeigt 2019. gadā, patlaban būvniecības darbi tur jau rit pilnā sparā. Muzeju krātuvē piemērotas telpas muzeju krājumu izvietošanai un darbam ar krājumu mākslas priekšmetiem paredzētas arī Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejam.
Īsumā par ēkas vēsturi
Mārstaļu ielas 6 ēka ir izcils baroka–klasicisma laikmeta vecpilsētas apbūves piemineklis – tas ir senāks par Pils laukumu 2, un arī tajā ir saglabājušās vēsturiskās liecības. Ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa, Rīgas pilsētas vēsturiskā centra, teritorijā. 16. gs. ēkas perimetrā konstatētas gotiskās mājas paliekas. Vēstures hronikās gruntsgabals minēts 16. gadsimtā, bet 17. gadsimtā minēta būve. Vēstures avotos var atrast ziņas par ēkas jaunu celtniecību vai kapitālu pārbūvi posmā no 1785. līdz 1797. gadam. 1804. gadā nams pāriet trešās ģildes tirgotāja A. Saismana rokās. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823. gada – tā ir trīsstāvu mūra ēka ar pagraba un mansarda stāva izbūvi. Galvenā fasāde ar trīs logu asīm vēl pēc viduslaiku pilsētas kvartālu veidošanas sistēmas ir orientēta uz galveno ielu, savukārt ēkas galvenais būvapjoms paslēpts kvartāla iekšpusē. Mārstaļu ielas 6 fasādes dekorējumā izmantoti pilastri, ailu apmales, starpstāvu un zemjumta smagnējās profilētās dzegas, kā arī metālkaluma kronšteini. Par galveno ēkas akcentu kalpo greznais, ar rokoko detaļām veidotais portāls – 18. gs. valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā.
19. gadsimta vidū ēka tika pārbūvēta un pārgāja namīpašnieka A. Sh. Fielitzama īpašumā. Tajā atradās pieci īres dzīvokļi. 1904. gadā gruntsgabals pārgāja tirgotāja N. Streifa rokās – nama pirmais stāvs tika pārbūvēts par Kolonialwaren tirdzniecības iestādi, bet otrajā un trešajā stāvā atkal atradās dzīvokļi.
1905. gada ēkas pārbūves autors ir prominentais Rīgas arhitekts Vilhelms Bokslāfs. Viņš izstrādāja projektus vēl divām uz gruntsgabala jaunuzceltajām ēkām – trīsstāvu akmens noliktavai (Vecpilsētas ielā 7) un divstāvu akmens stallim ar kučieru dzīvokli (Reformātu ielā 15). Pēc V. Bokslāfa projekta izmainītais Mārstaļu ielas 6 ēkas galvenās fasādes 1. stāva veidojums ir saglabājies līdz mūsdienām.
Padomju laikā (pēc 1964. gada) ēkas 1. stāvu un pagrabstāvu aizņēma Rīgas Centrālais universālveikals, pagraba stāvu izmantoja kā televizoru un mašīnu riepu noliktavu, bet trešajā stāvā atradās Baltijas Montāžas pārvaldes kopmītne. 1980. gadu beigās poļu firma “PKZ” veica plašus ēkas izpētes un restaurācijas darbus, piemērojot to sabiedriskajām un administratīvajām funkcijām – 1. stāvā un pagrabstāvos šeit ierīkotas plašas telpas mākslas galerijai “M6” un nelielai kafejnīcai. Ilgu laiku ēkā darbojās Rīgas Fotonams.
21. gs. sākumā ēkas telpas tiek iznomātas SIA “Hospitality investment”, kas telpas pārplāno, pārkrāso un izdaiļo, izvietojot tajās vienas nakts viesnīcu. Īstenojot ieceri par RMM mājvietu, senā ēka atdzimtu no jauna un Vecrīgas centrs iegūtu vēl vienu atjaunotu un sakārtotu vēstures liecību.
VNĪ pārmaiņu programmas “100 adreses Latvijas simtgadei” ietvaros šobrīd tiek īstenoti 32 nozīmīgi attīstības projekti 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 530 darbinieki.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
