“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) apgrozījums 2019. gadā bija 40,25 milj. eiro, kas par 2,5 % jeb 0,98 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada apgrozījumu. VNĪ 2019. gadā sasniegusi finanšu mērķus plānotajā apjomā, nodrošinot stabilu EBITDA rādītāju 16,81 milj. eiro (mērķis 15,08 milj. eiro),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
2019. gada 12 mēnešos VNĪ izmaksu pozīcijas kopumā atbilst 2019. gada budžetā plānotajam, atsevišķās pozīcijās veidojot ietaupījumu līdz pat 16 %, tā rezultātā 2019. gada peļņa sasniedza 5,95 milj. eiro.
“Kopumā uzņēmums sasniedz finanšu un nefinanšu mērķus plānotajā apjomā. Pēdējos divos gados ir notikušas būtiskas kvalitatīvas izmaiņas nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldības jomā publiskajā sektorā – valstiskā līmenī aktualizēti būvniecības efektivitātes un drošības jautājumi, attīstāmies būvniecības un NĪ pārvaldīšanas procesu digitalizācijas virzienā, izaugsme panākta arī pabeigto kultūrvēsturisko objektu segmentā,” skaidro Griškevičs.
Lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu VNĪ pārvaldību, ievērojot labākās prakses un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD, Organisation for Economic Co-operation and Development) korporatīvās pārvaldības principus un rekomendācijas, VNĪ turpina pilnveidot VNĪ kvalitātes vadības sistēmu, veidojot efektīvākus procesus un nodrošinot ilgtspējīgas uzņēmuma vadības stiprināšanas aktivitātes. Veiksmīgi ir resertificēta energopārvaldības sistēma atbilstoši starptautiskā standarta ISO 50001 prasībām.
Viens no lielākajiem VNĪ uzdevumiem šobrīd ir valsts īpašumu portfeļa ilgtspējīga pārvaldība, paturot tikai valsts funkciju veikšanai nepieciešamos īpašumus un neuzturot ilgtermiņā tādus, kas valsts pārvaldei nerod pielietojumu un kuru uzturēšana ir dārga. Uzņēmums šobrīd nodrošina profesionālu NĪ apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 NĪ ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā.
VNĪ nākotnes izaicinājumu vidū ir mērķtiecīga virzība uz valsts pārvaldes darba vides (īpašumu pārvaldības) efektivitāti un produktivitātes celšanu, kas padarīs efektīvāku valsts resursu izmantošanu un samazinās izmaksas. “Uzņēmums turpinās iekšējo procesu un nozarei būtisku procesu digitālizāciju, ieviešot BIM prasības VNĪ iepirkumos, kā arī turpinās e-izsoļu un e-iepirkumu pilnveidošanu. Turpināsim arī darbu pie likumdošanas iniciatīvām, dodot savu ieguldījumu valsts NĪ pārvaldīšanas politikas un būvniecības nozares attīstības jomā,” skaidro Griškevičs.
2019. gadā pārdots liels valstij nederīgo NĪ skaits – 109 objekti, tas ir, par 26 objektiem vairāk nekā pirms gada, ienākumos gūstot par 0,7 milj. eiro vairāk nekā 2018. gadā, kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Lielākie VNĪ Rīgā pārdotie objekti ir Indriķa ielā 8B (679000 eiro) un Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 7, 7A (643000 eiro), kā arī objekts Rojas ielā 8/10 un Poruka prospektā 12, Jūrmalā (949250 eiro). Tāpat pērn veiksmīgi pārdota bijusī „Čekas” māja Pils ielā 7, Cēsīs (195 600 eiro).
2019. gadā VNĪ sekmīgi pabeidza būvdarbus septiņos nozīmīgos valsts īpašumos par kopējo summu 33,3 milj. eiro. Vērienīgākais no tiem ir 31000 kvadrātmetru plašā Muzeju krātuve Pulka ielā 8, Rīgā, kas Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vērtējumā ir lielākais 2019. gadā Latvijā nodotais objekts un turpmāk glabās trīs miljonus Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Rīgas Kino muzeja krājumu.
Darbi pabeigti arī citos sabiedriski nozīmīgos valsts īpašumos – prokuratūru centralizācijas gaitā divām prokuratūras iestādēm izveidota moderna mājvieta Kalnciema ielā 14, Rīgā, atjaunotas Valsts probācijas dienesta telpas Lomonosova ielā 9, Rīgā, kurā darbu vienuviet uzsāka struktūrvienības, kas pirms tam strādāja dažādās adresēs. 2019. gadā pabeigta Kultūras ministrijas mājvietas – ēku kompleksa atjaunošana K. Valdemāra ielā 11A, Rīgā, atjaunota fasāde “Valsts akadēmiskā kora Latvija” mājvietai Zirgu ielā 8 (Kaļķu ielā 11), Rīgā, un veikti infrastruktūras uzlabošanas darbi robežšķērsošanas vietās „Silene” un „Pāternieki”. Darbs pie Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu infrastruktūras attīstības turpināsies arī 2020. gadā.
Uzņēmums šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektu apmēram 180 milj. eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. 2020. gadā paredzēts ekspluatācijā nodot 20 projektu, tostarp vairākas nacionālas nozīmes būves. Lielākās no tām – Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla „Vēstures taktīla” izveide Strēlnieku laukumā, Rīgā, kā arī Centralizētās prokuratūras ēkas 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām pārbūve Aspazijas bulvārī 7, Rīgā.
VNĪ Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā pērn saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
