Neskatoties uz to, ka VNĪ pamatfunkcija ir valsts iestāžu nodrošināšana ar darbam nepieciešamajām telpām un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, vienlaikus nozīmīgu vietu uzņēmuma darbībā ieņem arī valsts ieņēmumu vairošana ar komercīpašumu nomu. Uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 800 nomniekiem, no kuriem lielākie ir Vecrīgas restorāni, veikali, veselības centri, aptiekas, vēstniecības un viesnīcas, piemēram, “Mārtiņa beķereja”, “Kūkotava”, “Rokkafejnīca”, restorāns “Monterosso”, „Laima”, „Fielman” un citi.
„Mērķtiecīgi attīstām VNĪ komercnomas segmentu, kurā mēs veiksmīgi konkurējam tirgū ar komercuzņēmumiem, piedāvājot valstij piederošo ēku un zemju nomu. VNĪ pērn uzsācis aktīvas iznomāšanas kampaņas, kurās informējam sabiedrību par valstij piederošajām ēku un zemes iespējām interneta kanālos un sociālajos medijos, kā arī individuāli uzrunājam tirgus dalībniekus un potenciālos partnerus. Kopš pagājušā gada aktīvi sadarbojamies arī ar lielākajiem Latvijas brokeru uzņēmumiem, kuru pienesums 2019. gada 1. pusgadā veido 22% no iznomātajām telpām,” norāda VNĪ Nekustamo īpašumu nomas un pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam VNĪ īpašumu iznomāšanu veic, rīkojot nomas tiesību izsoles. Tā ir valstī, Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtība, kā noskaidrot tirgus pieprasījumu un apzināt interesentus. Par izsoles uzvarētāju kļūst tas nomas tiesību pretendents, kurš nosolījis augstāko cenu. Informācija par nomas tiesību izsolēm tiek publiskota tā, lai tā sasniegtu maksimālu interesentu loku. Gadījumā, ja pirmajā izsolē neizdodas atrast nomnieku, tad atbilstoši noteikumiem, ir jārīko atkārtota izsole, nepieciešamības gadījumā pārskatot izsoles nosacījumus. Par izsoles uzvarētāju kļūst tas nomas tiesību pretendents, kurš nosolījis augstāko cenu.
Kopumā mērķtiecīga darba rezultātā kopš 2016. gada VNĪ ieņēmumi no komercnomas ir auguši par 10%, kas ir no 5,33 miljoniem EUR 2016. gadā līdz 6,23 miljoniem EUR 2018. gadā.
Pērn, uzsākot vērienīgas pārmaiņas uzņēmuma stratēģijā, kuras skāra arī VNĪ kopējo valsts īpašumu portfeļa pārvaldību. Kopumā VNĪ portfeli veido 45% biroja ēku, 20% – kultūras un izglītības objektu, 12% – industriālo objektu, 3% – robežkontroles punktu, 8% – citu īpašumu, 12% – neperspektīvo īpašumu, kuri tiek virzīti atsavināšanai. VNĪ stratēģija paredz portfeļa pārvaldību koncentrēt uz perspektīviem īpašumiem, kas nepieciešami valsts funkciju veikšanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, pārējos objektus virzot atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā, jo šādu īpašumu uzturēšana valstij ilgtermiņā ir dārga.
VNĪ ir nozīmīgs nozares dalībnieks tādās organizācijās kā Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse. Šobrīd VNĪ piedāvājumā ir vairāk nekā 100 aktuālu nekustamā īpašuma nomas vai pārdošanas piedāvājumu. Tie atrodami sabiedrības tīmekļa vietnē https://www.vni.lv/lat/sludinajumi/.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
Papildu informācija plašsaziņas līdzekļiem:
VAS „Valsts nekustamie īpašumi”
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
Tālr. 2023530
