Maija vidū aģentūrai LETA paudu viedokli, ka aptuveni pēc pusgada varēsim novērtēt, kāda ir Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme uz būvniecības nozari Latvijā. Seši mēneši ir pagājuši. Nozare ir darījusi, ko varējusi, lai pielāgotos. Tagad skaidri redzam izaicinājumus, ar kuriem ir un būs jāsaskaras visiem šajā jomā iesaistītajiem, tostarp vērienīgu būvobjektu pasūtītājiem publiskajā sektorā. Jo gan Covid-19 radītās krīzes, gan arī Krievijas agresīvās rīcības sekas ne tikai radīja jaunas problēmas, bet arī saasināja sen zināmas un nerisinātas kaites.
Jāatzīst – patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, kaut arī būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas – par 27%. Tas nozīmē, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā (valsts un pašvaldības) sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.
Visu šo gadu nozares profesionāļiem nākas cīnīties ar ārējo apstākļu izraisītu faktu, ka būvniekiem ir grūti vai pat neiespējami iekļauties iepriekš nolīgtajā finansējumā un termiņos. Ekonomikas ministrijas novembrī publiskotā informācija liecina, ka jūlija vidū 11% jeb 305 no 2815 publiskajiem objektiem tika veiktas vai bija plānotas pārmaiņas, kuras izraisīja izmaiņas būvizstrādājumu tirgū pēc Krievijas uzsāktā kara. 80% no šiem 305 objektiem sadārdzinājumu bija plānots nosegt, piesaistot papildu finansējumu, 30% - pagarināts izpildes termiņš, 14% - palielināts būvdarbu apjoms, pārējos – samazināti būvdarbu apjomi, finansējums, kā arī saīsināts izpildes termiņš. Ir izbeigti pieci būvdarbu līgumi, vasarā bija plānots izbeigt vēl trīs, savukārt atsevišķos projektos bija plānots izsludināt jaunus būvdarbu iepirkumus un izmainīt finansējuma apjomu.
Par laimi, izrādījās, ka ārkārtas situācijā salīdzinoši veiksmīgi un konstruktīvi spēj darboties gan valsts pārvalde, gan publiskā sektora pasūtītāji, gan arī lielākā daļa ģenerāluzņēmēju. Un vairumā gadījumu līdz šim ir izdevies atrast juridiski un finansiāli korektus sadārdzinājuma kompensēšanas mehānismus un panākt vienošanos ar ģenerāluzņēmējiem, tostarp arī par termiņu pagarinājumu. Aptuveni pusgada laikā ir izveidotas gan vairākas metodoloģijas pamatotai sadārdzinājuma aprēķināšanai, gan piesaistīts papildu finansējums tur, kur tas ir bijis iespējams. Šobrīd aprēķinu pamatdokuments ir Ekonomikas ministrijas izstrādātās vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Veicamo darbu specifikas dēļ īpašu sadārdzinājuma novērtēšanas metodiku ir izstrādājusi VSIA “Latvijas valsts ceļi”.
VNĪ šobrīd sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes būvprojektus, 24 objekti ir būvniecības stadijā, tajos mēs strādājam ar 18 būvniekiem. Ar valsts atbalstu radām nepieciešamo papildfinansējumu sešos projektos, no tiem četros finansējums rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju. Taču vienlaikus līdz brīdim, kamēr tiks rasts finansējuma avots, nācās atlikt dažas pārbūves, piemēram, Lielās ģildes rekonstrukciju. Tāpat publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka Kultūras ministrija uz laiku ir iepauzējusi Laikmetīgā mākslas muzeja būvi. Un vēl pavisam nesen publiski izskanēja informācija, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbi ir sadārdzinājušies par gandrīz 900 tūkstošiem eiro.
Šobrīd būvniecības nozares lielākais izaicinājums ir darbinieku atrašana. CSP apkopotie dati liecina, ka būvniecības nozarē šā gada otrajā ceturksnī bija brīvas 2085 darba vietas jeb 3,3%. Neoficiālas aplēses liecina, ka daudzviet objektos trūkst pat trešās daļas strādājošo. Uz darba spēka trūkumu kā vienu no būtiskākajiem aktivitāti ierobežojošiem faktoriem uzņēmēju noskaņojumu raksturojošās CSP aptaujās oktobrī norādījusi trešā daļa (33%) respondentu. Īpaši drūma aina paveras ēku būvniecībā, kur darba spēka trūkumu izceļ 38% aptaujāto.
Manuprāt, šī ir problēma, pie kuras ilgtermiņa risinājuma ir jāstrādā daudz aktīvāk, jo pretējā gadījumā situācija ar laiku tikai pasliktināsies. Piemēram, būtu jādomā, kā efektīvāk salāgot būvniecības tirgus pieprasījumu pēc prasmīgiem vidējas profesionālās kvalifikācijas speciālistiem ar cilvēku neatbilstošām zināšanām, kā nestrādājošiem palīdzēt pārcelties tuvāk potenciālajām darba vietām. Ko mēs darīsim tuvākajās desmitgadēs, kad demogrāfiskās bedres dēļ darba tirgū neienāks pietiekami daudz jaunu cilvēku?
VNĪ kā pasūtītājs var neatlaidīgi meklēt godprātīgāko ģenerāluzņēmēju vai projektētāju, taču, ja nebūs kas strādā, tad visi mūsu pūliņi būs velti. Iespējams, arī pašiem būvuzņēmējiem būtu vērts pārdomāt virkni biznesa nianšu. Jo, risinot ārkārtas apstākļu radīto krīzi, šogad pirmo reizi saskārāmies ar to, ka ģenerāluzņēmēja reputācijai var būt ļoti liela nozīme. Pat tiktāl, ka nelielie uzņēmēji atteicās strādāt konkrētā projektā. Ja strādājošo trūkst, tad labi, profesionāli būvnieki ir pieprasīti, tādēļ aizvien vairāk vidējo un mazo uzņēmumu, kas lielajos projektos strādā kā apakšuzņēmēji, rūpīgi apsver, vai piekrist konkrētā ģenerāluzņēmēja piedāvājumam. Patiesi – kādēļ gan nervozēt par savlaicīgi nesaņemtu apmaksu, ja var strādāt ar partneriem, kas izpilda savas saistības?
Šis gads ir pierādījis, ka būvniecības nozare spēj pielāgoties pat ļoti izaicinošiem ārējiem apstākļiem, tostarp milzīgiem materiālu sadārdzinājumiem, un kopīgi strādājot, rast risinājumus problēmām, kas pirmajā brīdī nešķiet vienkāršas. Tādēļ ir pats pēdējais brīdis atlocīt piedurknes un sākt strādāt, lai nākotnē nodrošinātu pietiekamu darbinieku skaitu lielajos būvobjektos. Modernās tehnoloģijas un iekārtas var atrisināt daudz, taču bez cilvēka rokām ēkas neuzbūvēt.
