Ņemot vērā izveidojušos konflikta situāciju, apsekošanas laikā ir iespējama pretošanās no bijušā nomnieka, kurš nelikumīgi izmanto telpas, turklāt nodevis tās apakšnomā, gūstot sev peļņu, bet nenorēķinoties ar ēkas īpašnieku.
Valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) piederošs nekustamais īpašums ar ekskluzīvu atrašanās vietu – Audēju ielā 7 – tika iznomāts SIA „MM Trade” 2011. gada novembrī uz desmit gadiem. Noslēgtais līgums paredzēja nomniekam par saviem līdzekļiem veikt elektroinstalācijas, ūdens apgādes, kanalizācijas un siltumapgādes tīklu remontu un uzturēšanu, pirmo 24 mēnešu laikā ieguldot ne mazāk kā 500 000 latu. Nomnieks uzņemtās saistības nav sācis pildīt līdz šim brīdim un vienlaikus kavē arī noteiktos nomas maksājumus.
VNĪ vairakkārt vērsās pie nomnieka ar atgādinājumu par līguma saistību neizpildi, kā arī brīdināja par līguma laušanu. Uz to SIA „MM Trade” nereaģēja, tālab 2012. gada martā līgums par telpu nomu tika uzteikts. Līdz ar to nomniekam īpašums bija jāatbrīvo un jānodod atpakaļ īpašniekam.
Savukārt nu jau bijušais nomnieks bez saskaņošanas ar iznomātāju nodeva īpašumu apakšnomā SIA „Wojo”, kas ēkā iekārtojis kafejnīcu. SIA „MM Trade” vēl joprojām turpina saņemt nomas maksu no SIA „Wojo”, neieguldot līdzekļus ēkas uzturēšanā. Iekams ēka nav atbrīvota, arī VNĪ tajā nevar iekļūt, lai pienācīgi uzturētu savu īpašumu.
Tādējādi dekoratīvās formās 19. gadsimtā darinātais nams pašlaik bez apkures gaida tiesas sēdi. VNĪ 2012. gada vasarā ir cēlusi prasību tiesā par bijušā nomnieka un apakšnomnieka izlikšanu. Lietas izskatīšanas datumu Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa vēl nav nozīmējusi.
Diemžēl VNĪ ilggadējā pieredze nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā rāda, ka atsevišķi nomnieki negodprātīgi izmanto Civillikuma normas. Proti, nepilda sākotnēji uzņemtās un līgumā apstiprinātās saistības, bet pēc līguma laušanas neatbrīvo telpas un turpina tās prettiesiski izmantot visu tiesvedības laiku. Tas var ilgt pat trīs līdz piecus gadus. Lai problēmu risinātu, VNĪ apsver iespēju ar sagatavotiem ierosinājumiem vērsties pie likumdevēja.
