Interjera risinājumu priekšlikumi tika dalīti atsevišķās piecās daļās. Pirmajā daļā, kas paredz Valsts prezidenta kabineta sienu un griestu virsapdares un dienvidu sienas noformējuma ideju, kā arī vienotu Valsts prezidenta uzrunas vietas dizainu, pirmo vietu un 3000 latu naudas balvu ieguvuši SIA „1 Plus 1 Studija” – arhitekti Niklāvs Paegle, Mārtiņš Pīlēns, Kārlis Melzobs, Raimonds Galuza. Žūrijas komisija autoriem novēl piedāvājumu projekta gaitā izstrādāt detaļās, vienoto koncepciju attiecinot uz visu telpu – mēbelēm, aizkariem, mākslas darbiem, apgaismojumu.
Nākamā daļa ir Valsts prezidenta kancelejas darba telpu mēbeļu un aprīkojuma dizains un realizācija. Lai gan tika piešķirta otrā vietu un 1 000 latu prēmiju ieguvis SIA „Kokin Idea” autors Edgars Kaufmanis, žūrijas komisija ierosina valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkot atkārtotu konkursu. Savukārt par priekšlikumiem Svētku zāles griestu gleznojumiem naudas prēmijas netiek piešķirtas, bet gan ierosināts VNĪ rīkot jaunu ideju konkursu par vispārējas koncepcijas izstrādi.
Ceturtā daļa ir Pils laukuma parādes telpu 3. stāvā un Dzeltenā foajē iekārtojuma tematiskais risinājums, tostarp mākslas darbu komplektēšana vai jaunrade. Otro vietu un 1 000 latu nopelnījusi darba grupa – arhitekts Henrijs Sinkevics, interjera dizainere Kristīne Plaude, datorgrafiķe Ligita Lauberga un pieaicinātais speciālists mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis – par piedāvāto tematiku „Dziesmu un deju svētki” – lielformāta gleznu „Lielākais koris”. Un visbeidzot – par 2. stāva parādes anfilādes telpu (Rīgas pils istaba, Dorotejas istaba, Ģerboņu zāle u.c.) tematiku un iekārtojumu žūrija ierosina VNĪ atpirkt darbu no darba grupas (arhitekts Henrijs Sinkevics, interjera dizainere Kristīne Plaude, datorgrafiķe Ligita Lauberga un pieaicinātais speciālists mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis) par 1 000 latiem ar veiksmīgu mākslinieka G.Kroļļa Rīgas vēsturei veltītā grafikas cikla izmantošanu Rīgas pils istabā.
Noteiktajā laikā – līdz 2011. gada 22. augustam – tika iesniegti 13 darbi, kuru autori līdz šim slēpās zem šifrētiem nosaukumiem.
Konkursa mērķis bija iegūt spilgtus ideju priekšlikumus interjera risinājumiem Rīgas pils Priekšpilī. Piedāvājumam bija jāatbilst reprezentācijas mērķiem, kā arī valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanas nosacījumiem.
Galvenie kritēriji, pēc kuriem žūrijas komisija izvēlējās labākos darbus, bija priekšlikuma saturs, novitāte, tematika, mākslinieciskā risinājuma kvalitāte, iekļaušanās Rīgas pils reprezentācijas telpu kontekstā un izmaksas.
Žūrijas komisijā darbojās Latvijas Arhitektu savienības (LAS) sertificēti arhitekti – Ēriks Cērpiņš, Artūrs Lapiņš, Edvīns Vecumnieks, Gunta Grikmane, Reinis Liepiņš, Brigita Bula, mākslas maģistre Ilze Žeivate, filosofs Arnis Rītups, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Ēriks Ozols un Saimniecības nodaļas vadītāja Iveta Kalniņa, kā arī VNĪ valdes loceklis Agris Balodis.
Pēc visu žūrijas locekļu iesniegto vērtēšanas kritēriju tabulas apkopošanas tika pieņemts lēmums par rezultātiem un noteikts prēmiju apmērs dalībniekiem
Konkursu organizēja LAS pēc VNĪ pasūtījuma. Par šādu radošo sacensību nozares profesionāļiem Rīgas pils atjaunošanas padome izšķīrās, ņemot vērā arhitektu un citu saistīto personu izrādīto lielo interesi. „Interjera projektēšanai šādā objektā ir komplicēts raksturs, un tas ir augstas atbildības darbs, tāpēc bija jāpiesaista nozares profesionāļi. Priekšlikumi varēja būt gan klasiski tradicionāli ar vēstures elpu, gan ar mūsu laika atspoguļojuma elementiem, taču pats galvenais bija uzzināt, kādas ir iespējas nozares meistaru skatījumā, tādējādi iegūstot labāko interjera risinājumu tik nozīmīgam objektam kā Rīgas pils,” norāda žūrijas komisijas priekšsēdētājs, VNĪ valdes loceklis Agris Balodis.
Konkursā iesniegtie priekšlikumi ir vērtīgs papildinājums jau izstrādātajam Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas – restaurācijas skiču un tehniskajam projektam.
