previous image button
next image button
close fullscreen container

Par Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves ieceri Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā

20.01.2016

Izvērtējot vēstulē minēto, un ņemot vērā izteiktās versijas par VNĪ iesniegtajiem dokumentiem un Rīgas pilsētas būvvaldes lēmuma pieņemšanas gaitu, VNĪ informē, ka 2009. gadā no 27. oktobra līdz 25. novembrim jau ir notikusi Objekta pārbūves ieceres publiskā apspriešana Latviešu strēlnieku laukuma detālplānojuma izstrādes laikā un sabiedrība par pārbūves ieceri bija informēta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Respektējot Būvvaldes vēlmi atkārtoti informēt sabiedrību par Objekta pārbūves ieceri publiskā diskusijā 2015.gada 14.decembrī, VNĪ atsaucās aicinājumam iesniegt informatīvus materiālus par muzeja pārbūvi, kas viennozīmīgi nevar tikt vērtēts, kā jauns būvprojekts.  

2015. gada 29. decembrī VNĪ saņēma Būvvaldes 2015. gada 21. decembra vēstuli par Latvijas Okupācijas muzeja Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, būvprojekta dokumentācijas iesniegšanu. Tajā minēts, ka 2015. gada 14. decembrī publiskās diskusijas gaitā viens no risinājumiem, kas paredzēja maksimāli saglabāt esošo muzeja ēkas būvapjomu, kā arī ievērot Grēcinieku ielas būvlaidi, guva principiālu atbalstu tālākai attīstībai, taču šis viedoklis nav noformulēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un iesniegts VNĪ. Neņemot vērā šo faktu Projektētājs ar iesniegumam klāt pievienotiem materiāliem 2016. gada 6. janvārī iepazīstināja Rīgas pilsētas arhitekta kolēģiju un šī paša gada 13. janvārī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomi par iespējamajiem turpmākajiem Okupācijas muzeja pārbūves scenārijiem atbilstoši Būvvaldes 2015. gada 21. decembra vēstulē paustajam par risinājumu tālāko virzību. Vēršam uzmanību uz to, ka šiem risinājumiem bija informatīvs raksturs un par veicamajām izmaiņām projektā nav saņemts Būvvaldes izdots administratīvs akts – lēmums.

Precizējot Projekta būvatļaujas saņemšanas gaitu, VNĪ atkārtoti informē, ka 2015. gada 11. maijā Projektētājs iesniedza pieteikumu par būvatļaujas izdošanu ar nosacījumiem un veikt atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, balstoties uz 2008. gada 12. februārī Būvvaldē saskaņoto Objekta skiču projektu. Būvvalde 2015. gada 09.jūnijā , pagarināja administratīvā akta izdošanas termiņu līdz 2015. gada 10. septembrim un vienlaicīgi norādīja uz būvprojekta  trūkumiem (tas ir, Rīgas domes Satiksmes departamenta saskaņojums; trūkst tehniskās apsekošanas atzinums; nav noteikts ēkas kultūrvēsturiskais līmenis), kā arī lūdza Rīgas pilsētas arhitekta viedokli par Projektu. VNĪ norāda, ka Būvvaldes administratīvajā aktā norādītais liecināja par to, ka iesniegtais projekts tiek skatīts pēc būtības vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā, jo iesniegtais Projekts ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus un mezglus, lai nodrošinātu būves atbilstību Būvniecības likumā noteiktām būtiskām prasībām, Projekts ir saskaņots ar inženiertīklu īpašniekiem, kā arī Projektam ir veikta ekspertīze. Būvvaldes norādītos trūkumus VNĪ novērsa, taču administratīvais akts netika izdots, jo Rīgas pilsētas arhitekta viedoklis tika saņemts novēloti. Administratīvā akta izdošanas termiņš atkārtoti tika pagarināts, ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, 2015. gada 10. septembra lēmumu. Par šo lēmumu VNĪ iesniedza Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam sūdzību, lūdzot tiesu atcelt RD PAD lēmumu kā nepamatotu un noteikt Būvvaldei saīsināto termiņu administratīvā akta izdošanai.

No visa iepriekšminētā secināms, ka būvvalde lēmuma pieņemšanā par būvatļaujas izsniegšanu vadās no RPAB atzinuma, taču VNĪ norāda, ka ne RPAB nolikumā ne arī Rīgas pilsētas būvvaldes nolikumā nav noteikts, ka Būvvaldei Rīgas pilsētas arhitekta atzinums un viedoklis būtu saistošs ārējs normatīvais akts, uz kura pamata Būvvalde pieņem lēmumu un izdod administratīvo aktu.

VNĪ savā darbībā ievēro normatīvos aktus un to noteiktās prasības. Tāpēc vienīgais, likumīgi iesniegtais projekts būvvaldē par būvatļaujas izdošanu ir iesniegts 2015.gada 11.maijā.

VNĪ cer, ka Rīgas pilsētas arhitekts sadarbībā ar Būvvaldi, ievēros normatīvajos aktos noteiktās prasības, vienlaicīgi nodrošinot labas pārvaldības principa un tiesiskuma principa ievērošanu pieņemtajos lēmumos, kā arī ņems vērā Objekta nozīmīgumu un valdības pieņemtos lēmumus par Objekta pārbūves projekta realizāciju, saskaņā ar kuriem VNĪ pilda tam uzticētos pienākumus.