JRT rekonstrukcijai tika iesniegti 17 priekšlikumi, kas atspoguļo dažādus, atšķirīgus redzējumus par veidu, kādā realizējama Jaunā Rīgas Teātra rekonstrukcija. VNĪ izsaka pateicību metu konkursa dalībniekiem.
Izvērtējot iesniegtos darbus, pirmo vietu nepiešķīra, bet tika piešķirtas godalgas otrajai vietai un divām trešajām vietām:
-
2. vietu un 3000 latu saņem personu apvienības MADE arhitekti un GAISS mets ar devīzi LAC18 (MADE autori: Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms, Liena Amoliņa; GAISS autori: Arnita Melzoba, Kārlis Melzobs).
-
3. vietu un 2000 latu saņem
-
pilnsabiedrības „ZAIGAS GAILES BIROJS UN PARTNERI” mets ar devīzi SHD16 (autori: Zaiga Gaile, Dāvis Gasuls, Māris Alsiņš, Ingmārs Atavs);
-
SIA „Jaunromāns un Ābele, arhitekti” mets ar devīzi IST11 (autori: Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele).
Žūrijas komisija nolēma piešķirt veicināšanas balvas pēc mākslinieciskā un arhitektoniskā redzējuma vēl diviem metiem: arhitektūras studijas „1.618” metam ar devīzi IRA75 (autori: Ilze Didrihsone, Reinis Saliņš, Anita Apele, Vents Vīnbergs, Zane Karpova, Arona Tomariņa) un Processoffice UAB metam ar devīzi JAU45 (autori: Vytautas Biekša, Rokas Kilčiauskas, Egle Matulaityte, Inga Urbonaite, Migle Nainyte, Auste Kuliešiūte), piešķirot katra meta autoram veicināšanas balvu 700 latu apmērā.
Žūrijas komisija sastāvēja no astoņiem žūrijas locekļiem, kas ir – Baiba Strautmane, VNĪ valdes priekšsēdētāja, Viktors Valgums, LAS priekšsēdētājs, Juris Dambis, VKPAI vadītājs, Pēteris Blūms, VKPAI Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas eksperts, arhitekti Uldis Balodis, Līga Apine, kā arī JRT valdes locekle Gundega Palma un JRT aktieris un scenogrāfs Vilis Daudziņš. Metu izvērtēšanai tāpat bija pieaicināti arhitekti no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas – Dainis Bērziņš (LAT), Gintautas Natkevičius (LT) un Ralf Looke (EST).
Vērtējot metus, tika ņemti vērā šādi kritēriji – projekta risinājuma atbilstība metu konkursa mērķim, plānošanas un arhitektūras uzdevumam, projekta risinājuma arhitektoniski telpiskā kvalitāte, plānojums, funkcionalitāte un vides pieejamība, atbilstība pilsētvides kontekstam, atbilstība JRT prasībām un ēkas kultūrvēsturiskajam mantojumam; idejas oriģinalitāte, projekta detalizācijas pakāpe un grafiskā pasnieguma kvalitāte, paredzamās būvprojekta izstrādes izmaksas, paredzamās autoruzraudzības izmaksas projekta realizācijas laikā, piedāvātais būvprojekta izstrādes termiņš un aptuvenās būvniecības izmaksas.
Godalgotie meti tiks publicēti VNĪ un Jaunā Rīgas teātra mājaslapās. Šie meti no 28.augusta līdz 10.septembrim tiks izstādīti apskatei Jaunā Rīgas teātra lielajā foajē. Pārējie meti, ja to autori piekritīs, tiks publicēti VNI mājas lapā.
JRT ēku komplekss pašreizējo slodzi vairs nespēj izturēt un tam nepieciešamas piemērotas, mūsdienīgas telpas ar uzlabotiem aktierspēles laukumiem, pilnveidotu infrastruktūru un ērtu pieejamību gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārvalstu viesiem. JRT rekonstrukcija iekļauta valsts kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā „Mantojums – 2018.”. Tādējādi teātra ēkas drīzi piedzīvos sen gaidītās pārvērtības, maksimāli respektējot vēsturisko atmosfēru.
Kamēr notiks projektēšana, JRT paliks savās telpās, bet nākamajā sezonā pārcelsies uz bijušo tabakas fabriku Miera ielā, kur tas pavadīs visu rekonstrukcijas laiku. Rekonstrukciju paredzēts pabeigt līdz 2017. gada rudenim, kad JRT varēs atgriezties savās telpās Lāčplēša ielā.
