Kā norāda advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte Viktorija Jarkina, ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu piemērotie nodrošinājuma līdzekļi bija nesamērīgi ar VNĪ un Latvijas sabiedrības interesēm kopumā. Tiesai, vērtējot prasības pirmšķietamo pamatotību, bija jāņem vērā objekta specifisko un nozīmīgo funkciju, proti, ka objekts ir Rakstniecības un mūzikas muzejs, šī ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ,,Licejs”, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta ,,Rīgas vēsturiskais centrs” un valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļa ,,Vecrīgas arheoloģiskais komplekss” teritorijā. Bez tiesas ievērības nedrīkstēja palikt tas, ka galvenais cietušais no būvuzņēmēja rīcības ir Latvijas valsts un sabiedrība, kurai bija tiesības paļauties uz to, ka Latvijā 2017. gada februārī savas durvis vērs vaļā Rakstniecības un mūzikas muzejs.
Rīgas apgabaltiesas lēmumā norādīts, ka vērtējot būvuzņēmēja prasības par VNĪ līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu pirmšķietamo pamatotību, jāņem vērā apstāklis, ka būvuzņēmējs piedalījies atklātā publiskā iepirkuma konkursā. Būvuzņēmējs bija informēts gan par objektu, par kura pārbūvi, restaurāciju un nodošanu ekspluatācijā tiek sludināts konkurss, gan par objekta specifisko un nozīmīgo funkciju. Tāpat būvuzņēmējs bija informēts un izvērtējis savas iespējas šos darbus paveikt.
Rīgas apgabaltiesas ieskatā pirmšķietami konstatējams, ka būvuzņēmēja prasības noraidīšanas iespēja ir lielāka, nekā tās apmierināšana.
Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.
