Aizvien skaidrākās aprisēs iezīmējas noslēgums vienam no pēdējā desmitgadē iespaidīgākajiem atjaunošanas darbiem Latvijas mērogā - Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektam. No būvniecības darbiem uz šo brīdi jau pabeigti 96% darbu, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
No būvdarbu saraksta šobrīd jau paveikta lielākā daļa darbu. Pabeigti grīdu un sienu apdares darbi vēsturiskajā remtera zalē, inženierkomunikāciju iestrāde, logu un virsmu restaurācija, metāla konstrukciju montāža, kāpņu montāža un atjaunošana, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, durvju montāža kastelas dienvidu korpusa telpās. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 100 strādnieki, to vidū augsti kvalificēti restauratori.
Rīgas Pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis: “Pēc dažiem mēnešiem noslēgsies Rīgas pils konventa ēkas (kastelas) restaurācijas un remontdarbu otrā kārta un daudzkārt pārbūvētā rezidence kā varas simbols visiem laikiem pārtaps Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā ar visplašāko jelkad iespējamo mūsu zemes vēstures liecībām veltīto ekspozīciju. Lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un kosmētisku atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vitrīnām, eksponātiem un izstādēm. Īpaši izceļamas ir divas telpu grupas, par kurām karsti diskutēja gan arhitekti, restauratori, gan kultūras mantojuma speciālisti un darbu veicēji, meklējot iespējami labāko veidu viduslaiku substances izcēlumam un daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu retušēšanai, kas ļautu nepārprotamā veidā eksponēt un uztvert telpu sākotnējo tēlu, celtniecības materiāla, konstrukciju un apdares unikālo raksturu. Tas ir izdevies viduslaiku pagrabstāvā un divās galvenajās pils telpās - kapelā un svētku ēdamzālē jeb remterī. Šajās telpās ikviens varēs pārliecināties par seno celtniecības paņēmienu izmantojumu sarežģītu konstrukciju radīšanai, kā arī par mūsdienu restauratoru veikumu atgūstot vienotu priekšstatu par viduslaiku arhitektūras telpisko un stilistisko cildenumu.”
Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu galvenais mērķis ir vēstures mantojuma saglabāšana un mūsdienīgu muzeja telpu izveide. Šobrīd būvdarbi tiek veikti, ievērojot plānotos grafikus un jau pavisam drīz Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varēs atgriezties savā vēsturiskajā mājvietā, veicinot Rīgas pils vēsturiskā un kultūras mantojuma pieejamību plašākai sabiedrībai.
“Darbi rit raiti, par ko esam patiesi gandarīti. Vadoties pēc šī brīža situācijas jau novembrī plānots pabeigt būvdarbus un nodot telpas ekspluatācijā un 2024. gadā objektu plānots nodot lietošanā Latvijas Nacionālais vēstures muzejam (LNVM),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Dr. hist. Arņa Radiņa, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora, skaidrojums par muzeja nākotnes plāniem attiecībā uz jaunajām telpām un ekspozīciju izveidi: “Priecājamies par telpu atjaunošanas darbu raito gaitu, kuru rezultātā pastāv iespēja, ka Latvijas Nacionālais vēstures muzejs uz jaunajām telpām pārcelsies pat ātrāk nekā līdz šim plānotajā 2024. gada augustā. Šobrīd aktīvi risinām sarunas ar VNĪ par telpu nomas maksu un paredzamo pārcelšanās datumu, kad muzejs varēs sākt izvietot ekspozīcijas. Paralēli tam noritējis jaunās ekspozīcijas dizaina konkurss, kurā uzvarējusi SIA „Didzis Jaunzems Arhitektūra”. Muzeja telpās plānojam izvietot projektus, kas Latvijā vēl nav bijuši un būs iespaidīgi pēc dizaina risinājuma. Dizaina projektus paredzēts izstrādāt no LNVM budžeta līdz šī gada beigām. Nākamā gada pirmajā pusē plānojam pabeigt tehniskos projektus un gada beigās uzsākt to realizāciju. Savukārt 2025. gada nogalē ceram atvērt muzeja ekspozīcijas publikai. Pagrabstāva ekspozīcijas izveide lielā mērā ir atkarīga no tā, vai būs iespēja veikt Daugavas gātes atjaunošanas projektu un veikt hidroizolācijas pasākumus pagrabstāva sienām.”
Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkstoši kvadrātmetru; no tiem pašlaik atjaunoti aptuveni 6,7 tūkstoši kvadrātmetru, pārējie 5,2 tūkstoši kvadrātmetru I un II būvdarbu kārtā netiek atjaunoti – tos paredzēts īstenot nākamajās pils atjaunošanas kārtās. Kamēr pilī notiek būvdarbi, sabiedrībai ir iespēja šeit iepazīties ar VNĪ videostāstu sērijas “Ēkas un leģendas” video par Rīgas pils kastelas atjaunošanas projektu. Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.
Projekta kopējais budžets ir teju 26 miljoni eiro. VNĪ vadībā Rīgas pils kastelas pirmās un otrās kārtas būvdarbus, ieguldot Kultūras ministrijas piesaistīto valsts budžeta un ERAF finansējumu, veic AS “LNK Industries”. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiek veikta pēc PS “Rīgas Pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta. Būvuzraudzību veic SIA "Būvalts". Projektu paredzēts pabeigt 2024.gadā, lai Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sāktu iekārtot un atvērtu sabiedrībai daļu savu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.
Projekts tiek finansēts no Kultūras ministrijas piesaistītā finansējuma - Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” ceturto projektu iesniegumu atlases kārtu “Kultūras mantojuma saglabāšana, atjaunošana un ar to saistītās infrastruktūras attīstība Rīgas vēsturiskā centra teritorijā” un valsts budžeta finansējuma.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
