Modernās izpētes metodes tiks izmēģinātas jau pēc dažām nedēļām, kad Latvijā vēlreiz ieradīsies Rīgas pils atjaunošanas projektam piesaistītais eksperts, Venēcijas profesors Gvido Drusi (Guido Driussi). Pieredzējušais restaurācijas eksperts pils Kastelas kapelas un remtera telpu konstrukciju struktūras, statikas izpētei izmantos 3D tomogrāfiju, endoskopiju un ultraskaņas tomogrāfiju, bet sienu un griestu vēsturiskās apdares izpētei - termogrāfiju, infrasarkano reflektogrāfijas skenēšanu un ģeoradaru. Iegūtie dati tiks analizēti laboratorijā Mestrē, pie Venēcijas, izmantojot Itālijas bagāto pieredzi.
Šo izmēģinājumu veikšanu pēc speciālistu uzklausīšanas 20. septembrī notikušajā sēdē apstiprināja arī Rīgas pils atjaunošanas padome (RPAP).
“Plānotā izpēte nodrošina iespējami mazāku mehānisko iedarbību uz pils vēsturiskajām vērtībām, tostarp uz Eiropas kontekstā unikālu sienu apdari, kas ir saglabājusies neskarta kopš vēlajiem viduslaikiem. Tā arī ļaus precīzāk izvērtēt sienu tehnisko stāvokli, saprast, kas varētu notikt pēc konkrētu darbu paveikšanas, un piemeklēt atbilstošākos risinājumus,” atzīst Neimanis.
Tāpat 20. septembrī VNĪ izsludināja atklātu konkursu par Rīgas pils Kastelas pagrabstāva telpu arheoloģisko izpēti. Plānots, ka tā varētu sākties 2019. gada pirmajos mēnešos un arheoloģijas darbi (grunts izvešana, rakšana, grunts atbēršana atpakaļ, izpēte inženiertehnisko kanālu zonās) ilgtu aptuveni sešus mēnešus. Pēc tam trīs mēnešu laikā pētniekiem ir jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums. Dalībai konkursā iecerēts uzrunāt arī vairāku Eiropas valstu ekspertus, kuriem ir atbilstoša pieredze.
Tā kā arheoloģiskā izpēte ir laikietilpīga, šajā posmā paralēli plānots turpināt darbus kapelā un remtera telpās, piemēram, veikt starpsienu trīsdimensiju skenēšanu, lai novērtētu to stāvokli un iespējamo demontāžu, veikt griestu pārsegumu konstrukciju savilkšanu un starpstāvu pārseguma demontāžu.
“Pils kastelas daļas rekonstrukcija ir apjomīgs un tehniski ļoti sarežģīts projekts, tomēr uzskatām, ka darbi ir jāveic tik raiti, cik tas ir iespējams, ņemot vērā gan arheoloģisko izpēti, gan šogad veikto būvdarbu sadalīšanu vairākos posmos un gala termiņu pagarināšanu līdz 2023. gada septembrim. Ceram, ka pirmās kārtas noslēgumā mums jau būs, ko paradīt plašākai publikai,” skaidro Neimanis.
Projekta “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros VNĪ veic Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves 2. kārtu, lai pielāgotu vēsturiskās pils telpas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām. Būvprojekta autors: pilnsabiedrība “Rīgas Pils Kastelas projekts”. Projektēšanas darbi uzsākti 2014. gada oktobrī. Pēc 18. aprīļa padomes lēmuma vispirms tiks sagatavots darbu plāns un atbilstoši tam laika grafiks pils atjaunošanas darbu veikšanai pa kārtām, un attiecīgi būvdarbu iepirkums tiks rīkots pa kārtām.
RPAP ir Finanšu ministrijas izveidota institūcija, lai nodrošinātu Rīgas pils kā nozīmīga valsts kultūras pieminekļa saglabāšanu un atjaunošanu, sniedzot profesionālu viedokli projekta realizācijas gaitā.
RPAP priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, priekšsēdētāja vietnieks VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis. Padomē darbojas vēl 15 locekļi, tostarp no VKPAI, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes atbildīgajiem departamentiem, muzejiem, kā arī arhitekti un restauratori.
Rīgas pils kastelas atjaunošana ir viens no nozīmīgākajiem un apjomīgākajiem projekta “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” VNĪ īstenotajiem objektiem, kura prioritāte ir vēstures liecību saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,
Korporatīvās komunikācijas daļa
Tālr.: 67024693; 20235301
E-pasts: komunikacija@vni.lv
