VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina mediju pārstāvjus uz Rīgas pili 16. jūnijā, pkst. 10.30, lai klātienē iepazīstinātu ar paveikto vēlās gotikas laikmeta ciļņu saglabāšanas projektā. Pasākumā piedalīsies VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis, latviešu mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis, tēlnieks Edvīns Krūmiņš, projekta autors Artūrs Lapiņš u.c.
2015.gadā, pēc VNĪ pasūtījuma tika veikta vēsturisko ciļņu izpēte, kuras laikā tika konstatēta strauji progresējoša degradācija, kas draudēja ar ciļņu bojāeju to esošajā atrašanās vietā. Izpētes rezultāti tika iesniegti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, kur par atbilstošāko ciļņu saglabāšanas variantu lēma Mākslas priekšmetu restaurācijas ekspertu padome.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols: “ Kā vienu no galvenajiem uzdevumiem īstenojot restaurācijas un rekonstrukcijas projektus, VNĪ izvirza kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un to saglabāšanu. Rīgas pils ciļņu restaurācijas darbi ir veikti ar zinātniskām izpētes metodēm – restaurācijā tika izmantoti zinātniski atzinumi, zinātniski pārbaudīti materiāli, pigmenti, saistvielas un krāsvielas, tāpat zinātniski pamatoti ir inženiertehniskie aprēķini un paveiktie konservācijas un pamatu nostiprināšanas darbi.”
Mākslas vēsturnieks, LZA prezidents, Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis: „Abas oriģinālās akmens skulptūras ir ievērojami vēlo viduslaiku tēlniecības darbi, kuru nozīme Baltijas valstu kultūras vēsturē ir milzīga. Dievmāte (vai Madonna ar bērnu) un Volters fon Pletenbergs - pārstāv divus Prūsijas un Livonijas kristianizēšanas simbolus - garīgo un laicīgo valdnieku tēlus. Dievmātes vārdā tika iekarota un kristianizēta gan tagadējās Polijas ziemeļaustrumu teritorijas, respektīvi senā Prūsija, gan Livonija, mūsdienu Latvijas un Igaunijas zemes, dēvējot tās par "Marijas zemi"- Terra Mariana. Savukārt Volteram fon Pletenbergam liktens ļāva būt pārmaiņu laikmeta vēsturiskai personībai, kura kā laicīgais zemes valdnieks mūsu teritorijā ar politiskiem līdzekļiem pārtrauca viduslaiku saimniecisko un garīgo dzīvi un ar Reformācijas palīdzību ievadīja to Jauno laiku gultnē.”
Pēc vēstures liecībām, Voltera fon Pletenberga figūra izgatavota un uzstādīta ap 1515. gadu, bet Sv. Marija, lai arī iemūrēta pils nišā reizē ar mestru, varētu būt vēl senāka. Pletenberga figūra Rīgas pilī ir vienīgais līdz mūsdienām saglabātais ordeņa mestra attēlojums, būtībā portretējums.
