Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci. Ikviena pils daļa ir bijusi piemērota katra laika prasībām, tāpēc tās ir sava laika vēsturiskas liecības. Restaurācijas un rekonstrukcijas laikā atjaunotās Rīgas pils Priekšpils būvniecība oriģināli tika pabeigta 16. gs. sākumā, bet Austrumu piebūves būvdarbi – 18. gs. beigās.
Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.
Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pēc pils apskates atzina – darbs ir paveikts godam. “Astoņi Latvijas Valsts prezidenti tieši Rīgas pili ir saukuši par savu darbu, un arī man jau pēc pāris mēnešiem būs liels gods darīt tāpat. Uzsākt darbu Rīgas pilī man personīgi būs saviļņojoši – šajās sienās jau gadu simteņiem ir rakstīta Latvijas vēsture,” norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Valsts prezidents izteica pateicību Rīgas pils atjaunošanas padomei, īpaši Imantam Lancmaņa kungam, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” un būvniekiem pilnsbiedrībai „SBRE” – katram, kas pielicis savu roku vai domu, lai Rīgas pili atjaunotu visā tās vēsturiskajā spozmē.
Kā klātesošajiem norādīja Mārtiņš Tols, VAS „Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, Rīgas pils ir bijis gods un zināšanu apliecinājums katram profesionālim. „Ekspluatācijā esam nodevuši ne vien Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidenci, bet arī nozīmīgu 14. – 20. gadsimta vēstures un arhitektūras pieminekli. Rīgas pils restaurācijas laikā pārsteigusi vairakkārt, bet iegūtā pieredze un zināšanas ir nenovērtējamas un pat unikālas. Ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, kas ietvēra 3D skenēšanu, dažādu ķīmisko līdzekļu lietošanu, mums izdevies niansēti ielūkoties Rīgas pils vēstures sejā un precīzi nolasīt tās vaibstus un toņus,” skaidro M. Tols.
Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Imants Lancmanis svinīgā pasākuma laikā skaidroja, ka šī diena ir gandarījums visiem projektā iesaistītajiem dalībniekiem. „Katra gadsimta un pārbūves izmaiņas ir nesušas mākslas un arhitektūras pienesumu. Arī Svētku zāle, kurā atrodamies, ir piedzīvojusi gan priecīgus, gan dramatiskus brīžus. 1938. gadā prezidents Ulmaņa kungs varēja uzņemt šeit 1038 viesus, bet pie griestiem 1940. gadā parādījās gleznojumi, kurus vēlāk aizliedza. Tas ir viens no pils skaistumiem – idejiski pils nav pabeigta un nekad arī nevar būt pabeigta. Līdz šim izdarītais ir bijis milzīgs kolektīva darbs, kas veikts ar apbrīnojamu pašaizliedzību un nodošanos. Lai šī ēka ir iepriecinājums mums visiem un dāvana Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!” lepns par paveikto ir arī I. Lancmanis.
Projekta autors, pilnsabiedrības „Pils projekts” projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku. „Ne tikai būvniecības, bet arī projektēšanas laikā visi plāni veidoti, balstoties uz kultūras un vēstures kanoniem. Šodien gribu teikt lielu paldies būvniekiem par apzinību un ļoti labu mūsu ideju realizāciju. Gribu novēlēt, lai pils vēsture palīdzētu arī Valsts prezidentam 21. gadsimtā veiksmīgi šeit strādā,” klātesošos uzrunāja A. Lapiņš.
Guntis Rāvis, SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs, pēc laikietilpīgā un sarežģītā darba Rīgas pilī uzsvēra, ka pagātne un tagadne arhitektūrā tagad savijas abos Daugavas krastos. „Pirms diviem gadiem Daugavas kreisajā pusē pabeidzām Gaismas pils būvniecību, bet tagad – likteņupes labajā krastā atjaunota Rīgas pils. Tādējādi par Rīgas simbola godu cīnās divas valstij, pilsētai un būvniecības nozarei nozīmīgas ēkas. Esmu lepns par uzņēmuma un partneru paveikto darbu,” norādīja G. Rāvis.
Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija ir labs piemērs tam, kā vēsture var rast saskaņu ar mūsdienām, pasākuma laikā skaidroja SIA „RE&RE” ģenerāldirektors Didzis Putniņš. „Šodien priecīga diena ir ne tikai mums būvniekiem, bet visiem klātesošajiem. Mums ir milzīgs gandarījums par visu, kas trīs gadu laikā ir izdarīts, neskatoties uz jau iepriekš minētajiem izaicinājumiem. Es domāju, ka iesaistīto cilvēku vārdi, darbi un šis brīdis arī pēc gadsimta un diviem būs ierakstīts vēstures annālēs. Pils atjaunošanas laikā tika atklāts iepriekš neredzēts mākslas darbs – aptuveni 1515. gadā izveidots Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga cilnis, kura kopijas šodien dāvinām tiem, kas bijuši nozīmīgi projekta īstenošanā,” norādīja D. Putniņš.
Par Rīgas pils lepnumu pamatoti uzskatām četras greznās zāles – Svētku, Balto, Sūtņu akreditācijas un Ģerboņu zāli. Ievērojot katras nosauktās telpas īpašo interjeru un situāciju pirms būvdarbu veikšanas, projektā iesaistītie atzīst, ka šo zāļu atjaunošana bijusi īsts izaicinājums, tāpēc jo lielāks prieks par rezultātu.
Svētku zāle ilgu laiku netika lietota un kalpoja par noliktavu, tāpēc bija jāpieliek gana daudz pūļu, lai vēsturiskajā veidolā parādītu visus pēc Eižena Laubes projekta 1938. gadā izveidotos interjera elementus – griestu gleznojumus, mēbeles, koka detaļas un lustras. Rīgas pils Baltās zāles atjaunošanai apjomīgs darbs ieguldīts interjera, konstrukciju un apdares rekonstrukcijai. Tādējādi 19. gadsimtā izveidotajā zāles interjerā atjaunots zeltījums, kas rotā 68 m2 no visas sienu un griestu platības, kā arī veikta jumta konstrukciju un pārseguma siju pastiprināšana un izbūve.
Arī Sūtņu akreditācijas zāle ir bijusi gana sarežģīta – meistara Anša Cīruļa 86 gadus seno griestu un sienu gleznojumu izpēte un atjaunošana bijusi ļoti sarežģīta. Speciālisti norāda, ka 1929. gadā izveidotais zīmējums bijis ļoti sliktā stāvoklī, tomēr pēc vairāku mēnešu ilga darba tautiskā romantisma stilā veidotie A. Cīruļa griestu un sienu oriģinālgleznojumi ir atguvuši sākotnējo tēlu. Ģerboņu zālē ir atjaunoti visi 72 pilsētu un četri novadu ģerboņi, un telpas kompozīcija papildināta ar trūkstošo pilsētu heraldiku. Zālē ieklāts arī jauns šahveida vairogparkets.
Rīgas pilī rekonstruētas telpas gandrīz 10’000 m2 platībā, turklāt veicot ne tikai ēkas, bet arī visu māksliniecisko un funkcionālo elementu restaurāciju. Visās pils daļās atjaunotas nesošās konstrukcijas un veikta pamatu un konstrukciju pastiprināšana, kā arī īstenota mēbeļu, gleznu, lustru, sienu un griestu gleznojumu un iekšējās apdares atjaunošana. Rīgas pilī būvdarbu laikā strādāja aptuveni 250 darbinieku, bet darbnīcās visā Latvijā vēl aptuveni 60 – 70 cilvēku.
Darbs pie pils atjaunošanas turpinās – 2. kārtā tiks rekonstruēta pils Kastelas daļa. Šobrīd ir pabeigta būvprojekta izstrāde un uzsākta tā skaņošana. Paralēli projektēšanas darbiem ir izsludināts iepirkums būvdarbiem. 2016. gada jūnijā paredzēts noslēgt līgumu par būvdarbu veikšanu.
Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija
Pasūtītājs: VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, projekta vadītājs Kārlis Mucenieks
Ģenerāluzņēmējs: pilnsabiedrība „SBRE”, projektu vadītājs Egils Klēbergs, atbildīgais būvdarbu vadītājs Edgars Sivickis, atbildīgais restaurācijas darbu vadītājs Ivars Rība, būvdarbu vadītājs Armands Dauksts.
Projektētājs: pilnsabiedrība «Pils projekts», arhitekts Artūrs Lapiņš.
Projekta būvuzraudzība: SIA „Būvalts”, atbildīgais būvuzraugs Bruno Fībigs, restaurācijas būvuzraugs Valdis Jānis Platais, būvuzraugs Edmonds Vīksne.
