VNĪ sniedzis atbalstu, kā strukturēt un pārskatīt IeM piederošo nekustamo īpašumu portfeli, kā arī definējis NĪ portfeļa iedalījumu, tādējādi dodot iespēju ministrijai pieņemt stratēģiskus lēmumus un izveidot noteikumus attiecībā uz katru no portfelī esošajiem īpašumiem. Tas ļaus IeM lielāku uzmanību veltīt pamatinfrastruktūras un specifisku objektu attīstīšanai, bet neizmantojamās telpas atsavināt, ar iegūto naudu papildinot renovācijai nepieciešamos līdzekļus.
“Uzsākot darbu kā iekšlietu ministrs un redzot, ka daudzas iekšlietu dienestu telpas ir kritiskā stāvoklī, par vienu no savām prioritātēm izvirzīju nepieciešamību uzlabot iekšlietu dienestos strādājošo darba vidi. Lai pēc iespējas ātrāk varētu sākt darbus telpu rekonstrukcijas un infrastruktūras uzlabošanas, pēc manas iniciatīvas ir sanākuši kopā VNĪ un iekšlietu nozares speciālisti. Tiek apsekoti visi Iekšlietu ministrijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi, lai identificētu gan primāri attīstāmos, gan arī neizmantojamos objektus. Darbs ir sācies un tuvākajā laikā gaidām pirmos rezultātus,” skaidro iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Pēc nekustamo īpašumu apsekošanas un informācijas apkopošanas ir identificēts, ka no kopējās IeM valdījumā esošo ēku platības IeM padotības iestāžu vajadzībām tiek izmantoti 86%, līdz ar to 14% no kopējās ēku platības tiek iznomāti vai arī ir tukši.
“Valsts Zemes dienestā pieejamā informācija liecina, ka labā un apmierinošā stāvoklī ir apmēram 85% no IeM valdījumā esošajām ēkām, savukārt neapmierinošā stāvoklī ir tikai 13%, bet divi procenti ir avārijas stāvoklī. Taču realitātē redzam, ka faktiskā situācija ir daudz bēdīgāka, t.i. labā un apmierinošā stāvoklī ir tikai 46% ēku, bet avārijas un neapmierinošā ir 54% ēku, tādēļ mūsu priekšlikums ir pēc vienotiem kritērijiem rūpīgi izvērtēt faktisko telpu izmantošanu šodien un nākotnes vajadzības. Galvenais mērķis ir izveidot vērtīgu nekustamo īpašumu portfeli ar skaidru attīstības plānu,” saka Vārna.
“VNĪ ir laba pieredze šādu projektu īstenošanā. Mēs esam izvirzījuši stratēģisku mērķi un patlaban gatavojam aprēķinus, kā ieceres visefektīvāk īstenot, jo ir skaidrs, ka infrastruktūras attīstības darbi nav paveicami īsā laikā,” uzsver Vārna.
Viena no piedāvājumiem ir iecere rekonstruēt un attīstīt VNĪ piederošās telpas Daugavpils cietoksnī, pārceļot uz turieni IeM struktūrvienības, kas līdz šim bija izvietotas četrās dažādās adresēs. Pēc rekonstrukcijas ēkā Daugavpilī, 2.Oficieru ielā 3 būs pieejamas kvalitatīvi iekārtotas darba vietas Valsts policijas darbiniekiem un specifiski pielāgotas laboratorijas. Kopējā izmantojamā ēkas telpu platība būs aptuveni 1250 kv.m. Savukārt divus no objektiem, kuri izmantoti līdz šim, VNĪ iesaka atsavināt un ieņēmumus novirzīt ēkas Daugavpilī, 2.Oficieru ielā 3 rekonstrukcijai.
Tāpat iecerēts apjomīgs infrastruktūras attīstības projekts policijas ēku kompleksā, kas atrodas Rīgā, Gaujas ielā, netālu no salīdzinoši nesen uzceltās modernās Iekšlietu ministrijas ēkas. Šo projektu plānots īstenot vairākos posmos, pakāpeniski rekonstruējot ēkas un atsakoties no citviet izvietotu telpu izmantošanas.
Patlaban tiek izstrādāts plāns ēkas Gaujas ielā 15 renovācijai, papildus izbūvējot arī darba telpas Valsts robežsardzes centrālajam aparātam, kas šobrīd ir izvietots ēkās Rīgā, Rūdolfa ielā 5. Tas ļaus uzlabot robežsardzē strādājošo darba apstākļus un vienlaikus optimāli izmantot VNĪ rīcībā esošos īpašumus.
IeM valdījumā visā Latvijā ir 262 nekustamie īpašumi, t.sk. 724 būves, kuru kopējā platība ir 352 302 kvadrātmetri. Tostarp Rīgā atrodas 27 nekustamie īpašumi, Pierīgā – 45, Vidzemē – 35, Kurzemē – 36, Zemgalē 28, bet Latgalē – 91.
Koncepcija “Nākotnes birojs” ir jauna pieeja darba vides veidošanā Latvijas publiskajā sektorā. Tās mērķis ir izveidot ilgtspējīgu darba vidi ar motivētiem, efektīviem darbiniekiem un ilgtermiņā izdevīgākām apsaimniekošanas izmaksām. Pirmais praktiskai pilotprojekts ir VNĪ pārcelšanās uz vienotām telpām Talejas ielā 1, kas ļaus pilnveidot dažādus šīs koncepcijas risinājumus un piedāvāt reālus ieteikumus VNĪ klientiem.
VNĪ šobrīd īsteno 85 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā VNĪ saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī tika iekļauta VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs VNĪ 2018. gada darbībai sniedzis novērtējumu „ļoti labi”. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
