Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) turpina virzīt Latvijas Okupācijas muzeja attīstību ar uzsvaru uz uzlabotiem energoefektivitātes rādītājiem. Proti, ņemot vērā ne vien muzeja esošās ēkas kritisko tehnisko stāvokli, bet arī siltumapgādes problēmas, sadarbībā ar Okupācijas muzeja biedrību tika izstrādāts projekts „Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot Latvijas Okupācijas muzeja ēkas Latviešu Strēlnieku laukumā 1, Rīgā rekonstrukciju”. Tehniskā projekta izstrādātājiem būs jāņem vērā remontdarbu rezultātā sasniedzamie plānotie siltumenerģijas patēriņa un emisiju samazinājuma efektivitātes rādītāji.
Projektētāji par pamatu ņems jau 2008. gadā izstrādāto un atkārtoti 2011. gadā saskaņoto skiču projektu. Tā vīzijas un koncepcijas autors ir arhitekts Gunārs Birkerts, ar ko tiks saskaņots arī tehniskais projekts. Tajā jāpiedāvā mūsdienīgus materiālus, lai varētu lietot progresīvas un racionālas būvniecības metodes, kas samazinātu būvdarbu laiku, izmaksas, ekspluatācijas izdevumus, kā arī paaugstinātu ēku kalpošanas laiku. Savukārt apdares materiālu un iekārtu kvalitātes standartiem jāatbilst ēku nozīmīgumam un telpu funkcionālajam pielietojumam.
Tehniskā projekta iespējamo izstrādātāju piedāvājumu atvēršanas sanāksme notiks 2. aprīlī.
Saskaņā ar pērnā gada Ministru Kabineta rīkojumu „Par finansējuma piešķiršanu Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa Latviešu Strēlnieku laukumā, Rīgā izveidošanas izdevumu segšanai” VNĪ līdz 2013. gada 31. decembrim ir uzdots nodrošināt muzeja ēkas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus. Piemiņas memoriāla izveides darbu finansēšanai nepieciešamie līdzekļi aptuveni 5,5 miljonu latu apmērā tiks nodrošināti no VNĪ atskaitījumiem valsts budžetam par nekustamā īpašuma atsavināšanu, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklātā konkursa “Zemas enerģijas patēriņa ēkas”, kā arī no valsts budžeta 2015., 2016. un 2017. gadā.
Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija iekļauta kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā 2006. – 2018. gadam „Mantojums – 2018”.