Arheoloģiskās izpētes laikā topošās Rakstniecības un mākslas muzeja mājvietas, Mārstaļu ielā 6, iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā tika atklātas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem – XII-XIV gs., proti, gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
“Šis ir diezgan unikāls atklājums, kas konstatēts senākajā Vecrīgas daļā – netālu no reiz bijušā Rīgas ezera (Rīdziņas upes paplašinājuma). Dziļākajos slāņos mēs redzējām ainu, kas konstatēta arī citviet Vecrīgā, proti, pilsētas pirmajos gadsimtos šī teritorija regulāri applūda un gadsimta laikā par apmēram vienu metru strauji pieauga grunts līmenis. Vienlaikus uzgājām vairākus interesantus priekšmetus un pilnīgi neskartas liecības par visai agrīnu apdzīvotību šajā teritorijā, ” stāsta arheologs, dr.hist. Artūrs Tomsons.
Datējošu atradumu nebija daudz, bet laikmetu hronoloģijas izpratnei būtiskākais ir grezni rotātās keramikas trauka fragments ar zvīņu motīvu, kādi radās XII gs. tagadējās Nīderlandes teritorijā un ko turpināja gatavot vēl XII gs. – tagadējās Dānijas teritorijā. Tie atrasti pirmajās kārtās, tas nozīmē, ka dziļāk sekojošie arheoloģiskā kultūrslāņa metri veidojušies pirms tam.
Dziļākajās kārtās starp saskalojumiem, vertikāli dzītu stabu un no dēļiem veidotu konstrukciju paliekām atrasts vesels darba rīks – trejžuburu dakša ar pilnībā saglabājušos koka kārtu, kā arī vairāki apstrādāti koka priekšmeti – domājams, dravniecības darbarīka dzeiņa fragmenti. Šie priekšmeti nodoti Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam. Visdziļākajā līmenī arheologi uzdūrās koka pinuma žoga atliekām, kam līdzīgi zināmi no izrakumiem netālu esošajā Alberta laukumā. Visticamāk, izpētes laikā atklāta Rīgas pirmo iedzīvotāju apmetnes daļa.
Savukārt virsējās kārtās atrasti koka trauku, ādas apavu fragmenti, zvejas tīklu pludiņi, atsevišķas rotātas ripas keramikas un akmens masas keramikas trauku lauskas. Šajā gadījumā mitrā vide “iekonservējusi” no organiskiem materiāliem gatavotus priekšmetus, kas citos apstākļos nebūtu saglabājušies.
Neskartais kultūrslāņa ieslēgums starp ēkas pamatu mūriem tika atklāts 2022.gada maijā pēc būvgružu noņemšanas veicot 1,5 metru dziļu zondējumu telpā, kurā bija iecerēta lifta šahtas izbūve. Tādēļ tur tika veikta papildu arheoloģiskā izpēte, kas noslēdzās šā gada augustā.
“Interesantie arheoloģiskie atradumi ir vēl viena lappuse ļoti bagātīgajā trīs stāvu ēkas 400 gadu vēsturē, kas piešķirs papildu dimensiju arī topošajai Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijai. Proti, te vienuviet būs izjūtama Rīgas tapšana kopš pašiem pilsētas pirmsākumiem. Mēs ar pienācīgu pietāti izturamies pret nama vēsturi un meklējam risinājumus, lai vēsturisko mantojumu iespēju robežās integrētu jaunajā telpu veidolā,” stāsta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Patlaban ēkā Mārstaļu ielā 6 notiek būvkonstrukciju pastiprināšana, inženiertīklu un jumta izbūve, krāsota fasāde, tāpat tiek restaurēti logi. Iepriekš veikto demontāžas darbu laikā nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām. Tā, piemēram, pagrabā no vecajiem uzslāņojumiem ir atbrīvota vēsturiskā ķieģeļu velve, kuru varēs apskatīt ēkas apmeklētāji. Savukārt ilgu laiku neizmantotie bēniņi pārtaps pasākumu telpā ar atsegtām vēsturiskajām konstrukcijām.
Turpmākais darbu posms ietver iekštelpu sienu zīmējumu un ieejas portāla restaurāciju, lai nama fasāde atgūtu sākotnējo spožumu un kļūtu par vienu no apkaimes pērlēm. Ēkas galvenās fasādes kompozīcija ir saglabājusies kopš 1823.gada. Fasādei ir trīs logu asis, tā vēl pēc viduslaiku pilsētas kvartālu veidošanas sistēmas orientēta uz galveno ielu, bet ēkas galvenais būvapjoms paslēpts kvartāla iekšpusē. Galvenais akcents ir greznais ar rokoko detaļām veidotais portāls - XVIII gs. valsts nozīmes mākslas piemineklis, kas atrodas ēkas galvenās fasādes centrālajā daļā. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes 1.stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905.gadā pēc prominentā Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslāfa projekta.
Paredzams, ka 2023.gada otrajā pusē 1400 kvadrātmetru plašajās Mārstaļu ielas nama telpās būs iekārtota RMM pastāvīgā ekspozīcija, tiks organizētas izstādes, kā arī būs pieejams labiekārtots pagalms radošiem pasākumiem. Vēsturiskā nama atjaunošanas darbus saskaņā ar “Arhitektu birojs Krasts” projektu kopš 2021. gada vasaras veic AS “UPB”.
Fotogrāfijas no arheoloģiskajiem izrakumiem: https://faili.vni.lv/index.php/s/IndRZNl0CDDgXfZ
Fotogrāfiju autors: Artūrs Tomsons.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
