previous image button
next image button
close fullscreen container

Trīs gadu laikā VNĪ pārvaldībai tiek nodots jau trešais nekustamais īpašums ar videi un cilvēkiem bīstamu piesārņojumu

17.06.2022

Kopš 2019. gada VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicināta pārņemt jau trešo bezīpašnieka mantas nekustamo īpašumu ar videi un cilvēkiem bīstamu piesārņojumu, par kura likvidēšanu neviens nav gatavs uzņemties atbildību. Normatīvais regulējums par valstij piekritīgā bezīpašnieka mantas sakārtošanu joprojām nav rasts, tāpēc katrs gadījums valsts un pašvaldības iestādēm jārisina individuāli, apgrūtinot un novilcinot apkārtējās vides apdraudējuma novēršanu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.     

 Šobrīd VNĪ pārņemšanai pēc uzņēmuma SIA “Emfel” likvidācijas plānots nodot vienu bezīpašnieka mantas nekustamo īpašumu Ciblas pagasta Felicianovā – zemes vienību 0,88 ha platībā ar divām ēkām, kurās atrodas ķīmisko vielu atkritumi (krāsu ražošanai nederīgas izejvielas), kas valsts uzskaitē ar tajā esošiem bīstamajiem atkritumiem ir kopš 2019. gada decembra. Līdz šim VNĪ ir preventīvi nodrošinājusi būvju norobežošanu, lai samazinātu risku nejaušiem apmeklētājiem piekļūt ķīmiskajam piesārņojumam. Īpašuma kadastrālā vērtība ir 13 961 eiro, vienlaikus VNĪ aprēķini liecina, ka īpašumā esošo bīstamo atkritumu utilizācijai nepieciešami 40 tūkstoši eiro, kamēr ieņēmumi no īpašuma iespējamās atsavināšanas šajā Latgales reģionā, ņemot vērā šā brīža tirgus tendences, pēc sakārtošanas nespētu segt izmaksas un radītu valstij zaudējumus.

“Trīs gadu laikā mums tiek nodots jau trešais nekustamais īpašums ar ķīmisko piesārņojumu. Ciblas pagasta Felicianovas nekustamā īpašuma jautājuma risināšanai VNĪ ir vērsies visās valsts pārvaldes iestādēs vides aizsardzības jomā – gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), gan Valsts vides dienestā (VVD), gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC), tomēr nevienas iestādes rīcībā finanšu līdzekļi bīstamo atkritumu utilizēšanai nav rasti. VNĪ iestājamies par to, ka jautājums, kam bezīpašnieka mantas pārņemšanas gadījumā jāuzņemas atbildība un jārod līdzekļi īpašuma sakārtošanai, it īpaši gadījumos, ja tajos atrodas bīstamie atkritumi, jārisina valstiskā līmenī, tāpēc 2020. gadā VNĪ iesniedza priekšlikumus MK grozījumiem “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā”. 2021. gadā izveidota darba grupa, kuras ietvaros starpinstitucionāli valsts iestādes vienotos par labāko risinājumu arī šajā jautājumā, tomēr risinājums šobrīd nav rasts. Iepriekš, līdzīgos gadījumos Aucē un Saldū, VNĪ uzņēmās atbildību un organizēja procesu, lai likvidētu apdraudējumu videi un cilvēkiem, tomēr individuāla risinājuma meklēšana katram gadījumam atsevišķi ir neefektīva,” norāda A. Vārna.

Divos citos gadījumos, kad VNĪ pārņemšanā pēc uzņēmuma likvidācijas saņēma bezīpašnieka mantas nekustamos īpašumus ar piesārņojumu, uzņēmums kā atbildīgs valsts nekustamo īpašumu pārvaldītājs īpašumus sakārtoja, tai skaitā utilizēja bīstamos atkritumus. 2020. gadā VNĪ sakārtoja degradētu vidi Aucē, atbrīvojot to no bīstamajiem atkritumiem un degradētajām būvēm. Atkritumi radīja apdraudējumu gan īpašumam, gan tam pieguļošajai apdzīvotās teritorijas daļai, tiešā tuvumā esošām daudzdzīvokļu ēkām un mācību iestādei – skolai. Darbu veikšanai VNĪ novirzīja finansējumu 95 tūkstošus eiro no uzņēmuma 2020. gada atsavināšanas ieņēmumiem. 2019. gadā, sadarbībā ar VVD un VARAM, VNĪ veica darbības, lai novērstu esošo vides apdraudējumu nekustamā īpašumā “Kalndīķi” Saldus pagastā, attīrot no ķīmisko vielu šķidriem bīstamiem atkritumiem, kas tika finansēts no vides nozarē paredzētā finansējuma 2019. gadā valsts budžeta apakšprogrammas “Nozares vides projekti” ap 40 tūkstoši eiro apmērā. Arī šis nekustamais īpašums piekrita valstij pēc uzņēmuma likvidācijas. 

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu vairāk nekā 230 miljoni eiro. Kapitālsabiedrība nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 365 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1100 ēkas 0,95 milj. kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 602 ha platībā un 3 536 zemes īpašumiem ar kopējo platību 903 ha. VNĪ ir viens no 23 Latvijas uzņēmumiem, kas šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.