Namu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai valsts uzticējusi ar noteikumu, ka tas tiek atjaunots 10 gadu laikā un turpinās būt par publiski pieejamu kultūras telpu – tajā var darboties muzejs, notikt izstādes, koncerti un izrādes. Ja kāds no šiem nosacījumiem minētajā laikā netiek īstenots, ēka atgriezīsies valsts īpašumā. Ēka biedrībai tiek nodota bez atlīdzības.
“Nams ir pelnījis atdzimt un no jauna atgriezties pilsētas un kultūras apritē. Ja Riharda Vāgnera biedrībai izdosies piesaistīt nepieciešamās investīcijas un iedot namam jaunu elpu, tas būs vērtīgs ieguvums kā valstij, tā sabiedrībai kopumā un piemērs veiksmīgai sadarbībai starp valsti un privāto sektoru,” norāda R. Griškevičs.
Vēsturiskais Vāgnera nams 2006. gadā pārņemts no Kultūras ministrijas Finanšu ministrijas valdījumā un nodots VNĪ saglabāšanai uz laiku, kamēr valsts pieņem lēmumu par to, kādā veidā šī ēka būtu tālāk izmantojama kultūras funkcijas īstenošanai.
VNĪ, veicot ēkas saglabāšanu, gādājis par to, lai ēkas tehniskais stāvoklis netiek pasliktināts un tā ir iekonservēta līdz brīdim, kad tiks rasts jauns nama pielietojums. Ēkas saglabāšanas tiešie izdevumi, ieskaitot komunālos pakalpojumus, inženiertehnisko tīklu uzturēšanu, darba samaksu personālam, saimniecības materiālus un remonta darbus valstij izmaksāja vidēji 17 500 eiro gadā. Iepriekš iesaistītās institūcijas strādāja pie pieciem Vāgnera nama attīstības scenārijiem, kas paredzēja: 1) īpašuma atjaunošanu par valsts budžeta līdzekļiem, 2)īpašuma atjaunošanu, izmantojot publisko un privāto partnerību, 3) īpašuma nodošanu ilgtermiņa nomā ar nomnieka pienākumu atjaunot ēku, 4) īpašuma nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā vai 5) īpašuma atsavināšanu publiskā izsolē. Šogad Saeimā tika lemts nama atjaunošanas jautājumu risināt, nododot ēkas atjaunošanas iespēju privātās rokās – 2020. gada 17. septembrī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemts likums par ēkas Riharda Vāgnera ielā nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, kuri pauduši apņēmību namu atjaunot par saviem piesaistītiem līdzekļiem.
Ēka Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, celta 1781. gadā. Kādreiz ēkā ir atradies Rīgas Pilsētas teātris, par kura galveno diriģentu no 1837. līdz 1839. gadam strādāja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. Ēka ir ievērojams kultūrvēsturisks piemineklis un nozīmīga kultūras dzīves sastāvdaļa – no 1988. gada līdz savai slēgšanai 2006. gadā šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
