‘’Ministra kabineta lēmums par ieplānotajām izmaiņām projektu budžetos un laika grafikos ļaus VNĪ turpināt apjomīgus būvniecības darbus vairākos sabiedriski nozīmīgos objektos un drīzumā uzsākt jaunu objektu būvniecību, tostarp sabiedrībā sengaidītus projektus – Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidi, Jaunā Rīgas teātra (JRT) pārbūvi un modernas robežšķērsošanas vietas ierīkošanu Terehovā,’’ informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Šodien pieņemtais valdības lēmums ļaus uzsākt JRT pārbūvi atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes un VNĪ iecerei par JRT kā Eiropas līmeņa teātri tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, par turpmāko projekta attīstības gaitu VNĪ jau drīzumā informēs sabiedrību.
Apstiprināts VNĪ iesniegtais plāns par Rīgas pils turpmāko pārbūvi. Lai saglabātu Rīgas pilī atklātās unikālās vēstures liecības, pils pārbūves darbus nolemts veikt pakāpeniski, atsevišķās pils daļās, kas neietekmē kopējo budžetu, bet projekta īstenošanas gaitu.
Aktualizēts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksā veicamo darbu grafiks. Kā iepriekš ziņots, maija beigās starp VNĪ un SIA ‘’Skonto Būve’’ noslēgtais līgums paredz, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves un jaunās piebūves “Nākotnes nams” kopējas būvniecības izmaksas ir 5,19 miljoni eiro un darbi jāpabeidz 12 mēnešos no līguma parakstīšanas brīža. Savukārt ar SIA ‘’Taktila’’ noslēgtais līgums par 1,149 miljoniem eiro paredz piemiņas objekta ‘’Vēstures taktīla’’ būvprojekta izstrādi un mākslas darba izgatavošanu
2019.gadā būs iespējams uzsākt arī moderna robežšķērsošanas punkta pirmā posma būvniecību Terehovā, tā nodrošinot efektīvu Eiropas Savienības ārējās robežas kontroli. Terehova ir noslogotākā Latvijas – Krievijas robežas šķērsošanas vieta, kuru izmanto 50% autobraucēju, tādēļ būvniecību īstenos, nodrošinot robežšķērsošanas punkta darbības nepārtrauktību.
Atbilstoši operatīvajai situācijai aktualizētas vēl vairāku citu projektu izmaksas un laika grafiki, tostarp arī Muzeju krātuvju kompleksam Rīgā, Pulka ielā 8, kur drīzumā gaidāmi spāru svētki.
Programmas “100 adreses Latvijas valsts simtgadei” ietvaros VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus vairāk nekā 135 miljonu eiro apjomā. VNĪ pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija. VNĪ strādā 580 darbinieki.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Korporatīvās komunikācijas daļa
Tālr.: 67024693; 20235301, E-pasts: komunikacija@vni.lv
