Neskatoties uz krīzi energoresursu jomā un karadarbību Ukrainā, būvniecība Latvijā nav apstājusies. VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) prioritāte ir nodrošināt darbu nepārtrauktību valsts pasūtītajos projektos un kopīgi ar lietotājiem un būvkomersantiem turpinātu darbu arī tik sarežģītos apstākļos kā šie.
Pašlaik apjomīgi iekšējie resursi ir novirzīti, lai VNĪ spētu operatīvi risināt aktuālos jautājumus un sadarbībā ar lietotājiem un būvkomersantiem nodrošinātu būvdarbu nepārtrauktību valsts pasūtījumos, kas arī ir viena no būtiskākajām mūsu prioritātēm. VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tajā skaitā būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme. Paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.
Ievērojamu cenu kāpumu novērojām jau pirms karadarbības Ukrainā. Noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums aizvadītā gada laikā sasniedza līdz pat 80 un vairāk procentiem, it īpaši tas skāra kokmateriālu (vairāk nekā 130 %), metāla (80 %), betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5 % līdz 20 %. Esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021. gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau aizvadītajā gadā atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem pagājušā gada laikā būvniecības izmaksas pieauga līdz 13 %. Šogad to pieaugums varētu būt 20 % un vairāk.
Situācija mainās ļoti dinamiski, un tās patieso ietekmi varēsim vērtēt pēc aptuveni pusgada. Pašreiz tā rada nepieredzētus un neparedzamus cenu kāpumus. Ja karadarbība Ukrainā beigsies, skaidras cenu aplēses būs redzamas vasaras sākumā, kad situācija Eiropā un būvniecības tirgū kopumā stabilizēsies. Paredzu, ka visstraujākās izmaiņas būs martā, aprīlī un maijā. Šobrīd nozare vēl tikai pielāgojas jaunajiem strauji mainīgajiem apstākļiem.
VNĪ jau šobrīd redzam starptautiskās politiskās situācijas un energoresursu cenu kāpuma radīto ietekmi uz būvniecības nozari un atsevišķu izejmateriālu tirgiem kopumā. Izmaksu nenoteiktība tuvākajā laikā skars visus objektus – gan tos, kur jau ir noslēgti būvdarbu un projektēšanas līgumi, gan tos, kuros ir izsludināti iepirkumi par darbu veikšanu. Šobrīd VNĪ individuāli un kritiski izvērtē katra projekta īstenošanas iespējas un kopīgi ar lietotājiem un būvkomersantiem (ja viņi jau ir iesaistīti projekta īstenošanā) meklē iespējami labākos risinājumus, lai nodrošinātu projektu īstenošanu un darbu nepārtrauktību.
Būvkomersantu iesniegtie piedāvājumi publiskajos iepirkumos parādīs šā brīža aktuālo situāciju nozarē. Viens no šādiem projektiem ir Austrumu robežas izbūves projekts, kurā ir izsludināta atkārtota cenu aptauja un kuras rezultātus zināsim tuvāko nedēļu laikā. Šis valsts drošībai kritiski svarīgais projekts ir viens no piemēriem, kā iespējams risināt situāciju, kad būvkomersants ir spiests atsaukt savu iesniegto piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, vienlaikus nodrošinot projekta tālāku īstenošanu. 2021. gada nogalē izsludinājām cenu aptauju, kurā sešu būvkomersantu konkurencē uzvarēja SIA “Citrus Solutions”. Savu piedāvājumu viņi iesniedza 20 dienas pirms karadarbības sākuma, taču, politiskajai situācijai mainoties, mainījās arī dažādi ar būvniecību saistīti riski, viss metālapstrādes tirgus. Būvkomersantiem bija jāpārorientējas, jāmaina piegādātāji, bet ražotājiem bija strauji jārisina izejmateriālu piegādes problēmas, kas radās līdz ar pasaules valstu, t. sk. Eiropas Savienības un Latvijas, piemērotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.
Vienlaikus ir skaidrs, ka visos projektos izsludināt jaunas cenu aptaujas nav iespējams, tādēļ atzinīgi novērtējam jaunākās Iepirkumu uzraudzības biroja veiktās izmaiņas, uz kuru pamata ir iespēja kompensēt neprognozēto cenu pieaugumu līdz 50 %, ja ir pieejams papildu finansējums. Pašreizējā situācija ir jārisina nozares, nevis pasūtītāju un būvkomersantu līmenī, taču tas nav tik dinamisks process kā pašreizējās izmaiņas, tādēļ esam izteikuši savus priekšlikumus arī Ekonomikas ministrijai un piedāvājuši dažādus risinājumus cenu indeksācijai valsts būvniecības pasūtījumos, piemēram, grozīt līgumus, fiksējot pašreizējās izpildes un izmaksas, un turpmāk indeksēt cenas, izmantojot CSP indeksus; pagarināt līgumu termiņus vai veikt vienreizēju indeksāciju konkrētajā brīdī, nosakot jaunu līguma summu atlikušajiem darbiem atbilstoši CSP indeksiem. Tiek izskatīta iespēja arī apturēt līgumu darbību, būvkomersantam sniedzot tehnoloģisko pārtraukumu uz noteiktu termiņu, kamēr Ministru kabineta līmenī tiek izstrādāts un saskaņots turpmākās rīcības plāns. Potenciāli ir iespēja arī iesaldēt projektus, līdz situācija nostabilizēsies un būs iespējams prognozēt cenu kāpumu un materiālu pieejamību, tas dotu laiku arī uzņēmējiem pārorientēt savu darbību. Pastāv iespēja arī lauzt līgumu ar būvkomersantu, ja visas sarunas un piedāvātie risinājumi ir nesekmīgi, iesaldējot projekta īstenošanu, taču ilgtermiņā šāds risinājums būtu visneefektīvākais.
Esmu pārliecināts, ka kopīgi spēsim rast iespējami labāko risinājumu, lai turpinātu darbu arī tik sarežģītos apstākļos kā šie. Prioritāte ir nodrošināt darbu nepārtrauktību valsts pasūtītajos projektos, ļaujot būvkomersantiem pārorientēties uz citiem tirgiem un piegādātājiem, jo notikumi ir ievērojami mainījuši izejmateriālu tirgu un pieejamo materiālu apjomu. Visiem iesaistītajiem kopīgi ir jāmeklē risinājumi aktuālajiem izaicinājumiem un jārod līdzsvars starp termiņu, kvalitāti un finansēm.
