Ņemot vērā piešķirtās atlaides, EBITDA rādītājs salīdzinot ar 2019. gada otro ceturksni ir samazinājies par 0.11 miljoniem eiro, sasniedzot 7.52 miljonus eiro un neto peļņa ir samazinājusies par 0.3 miljoniem, nodrošinot neto peļņu 1.91 miljonu eiro apmērā.
VNĪ darbība un uzdevumu izpilde 2020. gadā sekmīgi turpinās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2022. gadam un VNĪ darbības plānu 2020. gadam. Uzņēmums pandēmijas radīto ierobežojumu apstākļos īsā laikā spēja pārorientēties uz attālinātu darbu un turpināt savas darbības nepārtrauktību.
“Ņemot vērā iestāžu attālināto darbu un krīzes apstākļos sniegto atbalstu nomniekiem, ieņēmumu samazinājums no nomas un apsaimniekošanas ir loģisks un paredzams. Neskatoties uz ārkārtas situācijas radīto ietekmi, darām visu, lai gadu noslēgtu, finanšu un nefinanšu mērķus sasniedzot plānotajā apjomā. Veiksmīgi turpinās darbu virzība attīstības objektos un atsavināšanas plānu izpilde. Pateicoties pārdomātam izsoļu procesam, pirmajā pusē pārdots 51 valstij piederošs īpašums par 1.6 miljoniem eiro, no tiem 34 vidi degradējošas būves, dodot iespēju to jaunai attīstībai. Pabeigti energoefektivitātes projekti Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā un Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Daugavpilī. Tāpat tuvāko nedēļu laikā nodosim ekspluatācijā bijušo policijas ēku Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, kura pielāgota 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām,” atklāj R. Griškevičs.
Uzņēmums atbalstu nomniekiem sniedzis saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumiem Nr.180 “Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību”.
VNĪ ir viena no lielākajām kapitālsabiedrībām Latvijā, kas veic nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstīšanu, kā arī nodrošina valsts institūcijas ar publisko funkciju veikšanai nepieciešamajām telpām. VNĪ ir lielākā pieredze valstī kultūrvēsturisko un stratēģiskas nozīmes nekustamo īpašumu pārvaldībā un attīstībā, sniedzot ieguldījumu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsētvides veidošanā, reģionu attīstībā, kā arī valstij nepieciešamo stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objektu izveidē un uzturēšanā.
VNĪ kā privāto tiesību subjekts veic komercdarbību un kā publisko tiesību subjekts nodrošina normatīvajos aktos deleģēto valsts pārvaldes funkciju izpildi. Savā darbībā VNĪ īsteno ar Ministru kabineta 2006. gada 9. maija rīkojumu Nr. 319 „Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” apstiprināto valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju. VNĪ sadarbībā ar Finanšu ministriju veic attīstības plānošanas dokumentu, tiesību aktu projektu un citu Ministru kabinetā izskatāmu dokumentu projektu izstrādi un īstenošanu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas jomā.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Lielākie būvniecības stadijā esošie attīstības projekti šobrīd ir Latvijas Okupācijas muzeja un jaunās piebūves „Nākotnes nams” būvniecība, Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas atjaunošana Lāčplēša ielā 25, Rīgā, fasādes atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana Dailes teātra ēkai Brīvības ielā 75, Rīgā, kā arī infrastruktūras sakārtošana robežšķērsošanas vietās “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene”. Tāpat turpinās projektēšanas darbi 3 Rīgas degradēto teritoriju atdzīvināšanai – prototipēšanas darbnīcu kompleksa izveidei A. Briāna ielā 13, TAB FAB radošā kvartāla attīstīšanai Miera ielā 58a, Rīgā, kā arī Latvijas Nacionālās operas un baleta dekorāciju centra izveidei Šķirotavas apkaimē, Meirānu ielā 2 un virkne citu attīstības projektu.
VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību vairāk nekā 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1 miljona kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 16 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
