previous image button
next image button
close fullscreen container

VNĪ aicina nozares profesionāļus vērtēt izstrādātās BIM vadlīnijas ēku pārvaldīšanai

14.04.2021

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), papildinot 2019. gadā izstrādātās BIM projektēšanas un būvniecības prasības, ir izstrādājuši nākamo soli – “aktīvu informācijas prasības” – palīgu ēku īpašniekiem BIM pielietošanai ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas procesā. Tas ir nākamais posms, lai būves informācijas modelēšanas (BIM) tehnoloģijas turpmāk varētu izmantot pilnā ēkas dzīves ciklā – ne tikai projektēšanas un būvniecības posmos, bet arī būves pārvaldīšanā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ izstrādātās vadlīnijas paredzētas publiskai izmantošanai. Lai aktualizētu un pielāgotu tās nozares vajadzībām, nozares profesionāļi aicināti līdz š.g. 30. aprīlim izteikt ierosinājumus un uzdot jautājumus, sūtot tos uz e-pasta adresi bim@vni.lv. Ar izstrādāto Aktīvu informācijas prasību dokumentāciju var iepazīties šeit.

Vadlīnijas definē nepieciešamo informāciju ēku īpašniekiem un apsaimniekošanas komandai, lai varētu efektīvi un kvalitatīvi pārvaldīt īpašumus. Tās izmantojamas kā darba uzdevums apsaimniekotajam, kas veic ēkas apsaimniekošanu un izskaidro, kādā veidā ēkas dati papildināmi un aktualizējami ēkas pārvaldības ciklā. Uz projekta informācijas modeļa pamata tiek radīts Aktīvu informācijas modelis, kas satur grafisku un tekstuālu informāciju, kuru var savietot ar nekustamā īpašuma pārvaldības sistēmu efektīvākai ēku pārvaldīšanai.

“Līdz šim nācies saskarties ar uzskatu, ka BIM modelis ir nepieciešams tikai projektēšanas un būvniecības fāzē, tādējādi nepievēršot uzmanību apsaimniekošanas vajadzībām vai atstājot atsevišķu jautājumu risināšanu uz citu pleciem. Digitālo dvīņu izmantošanas ienākšana pieprasa aktuālās informācijas pieejamību pilnā ēkas dzīves ciklā. “Aktīvu informācijas prasības” sekmēs mūsdienīgu un pārskatāmu ēku pārvaldīšanu un uzturēšanu, paaugstinot kvalitāti un nodrošinot efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu. Novērtēsim būvniecības un NĪ pārvaldīšanas profesionāļu rekomendācijas šo prasību pilnveidošanai, lai tās gūtu plašu pielietojumu un padarītu efektīvāku darbu nozarē,” atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pasaules pieredze rāda, ka BIM tehnoloģiju izmantošana palīdz samazināt būvniecības projektu izmaksas par 15-20% (uz projektēšanu un būvdarbiem) un kopumā veido 10-17% finanšu līdzekļu ietaupījumu visā ēkas dzīves ciklā.

“BIM jau kādu laiku daudziem ir ikdiena, virziens, kurā ejam. Lai BIM izmantošana būtu maksimāli efektīva, jau projektēšanas laikā datus, kurus satur BIM modelis ir jāstrukturizē un jāuzkrāj tā, lai tie būtu pielietojami ēku apsaimniekošanā. VNĪ izstrādātās “aktīvu informācijas prasības” nodrošina, ka BIM izstrādes laikā netiek izstrādāta lieka informācija vai pārāk liela detalizācija, kas nav nepieciešama tālāk ne būvniecībā, ne apsaimniekošanā. Ceram, ka VNĪ izstrādātās prasības būs par pamatu plašākai BIM prasību izvirzīšanai publiskajos iepirkumos no pasūtītāju puses, gan plašākai BIM ieviešanai būvniecības un ēku apsaimniekošanas uzņēmumu kompetences celšanai,” norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos Ilze Beināre.

Pēdējo gadu laikā VNĪ guvis praktisku pieredzi, piemēram, izmantojot BIM tehnoloģijas prokuratūras nama Aspazijas bulvārī 7 Rīgā būvniecības laikā, Projektā, izmantojot BIM, tika paaugstināta būvprojekta kvalitāte, savlaicīgi identificējot vairāk nekā 200 problemātiskās vietas, kas ļāva īstenot būvdarbus bez pārtraukumiem un to gaitā laikus novēršot nepilnības, kas valstij izmaksātu vairāk nekā 150 000 eiro.

2019. gadā jau, gūstot pārliecību par BIM ieguvumiem, izstrādāja vienotas BIM prasības būvniecības iepirkumiem Latvijas publiskajam sektoram. Savukārt pērn tika uzsākta VNĪ izstrādāto BIM prasību ieviešana kapitālsabiedrības jaunajos būvniecības iepirkumos.

Šobrīd VNĪ īsteno jau 14 projektus ar BIM komponentēm, to skaitā, BIM modeļu izstrādi veicam koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī, Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas vietas “Grebņeva” modernizēšanai un citur.

VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.