VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 38,46 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,2 reizes un bija 1,42 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publicētais finanšu pārskats.
Savukārt VNĪ peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDA šogad deviņos mēnešos bija 11,74 miljoni eiro, kas ir par 17% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
“VNĪ turpina stabilu darbību, atsavinot valsts pārvaldei nevajadzīgos īpašumus, un gūtos ieņēmumus ieguldot valsts pārvaldei svarīgu īpašumu uzturēšanā un sakārtošanā, tai pat laikā saglabājot stabilus finanšu rādītājus, kuri atbilst uzņēmuma stratēģijā noteiktiem mērķiem. Apgrozījuma pieaugums par 15% apliecina mūsu spēju attīstīt jaunas ieņēmumu plūsmas un efektīvi izmantot iespējas nekustamo īpašumu sektorā. Vienlaikus veiksmīgi īstenojam valstiski svarīgus projektus, kuru kopējais budžets pārsniedz 422 miljonus eiro. Mūsu prioritāte ir nodrošināt augstas kvalitātes rezultātus gan robežas infrastruktūras izbūvē, gan kultūras un izglītības infrastruktūras attīstībā. Tāpat būtisks solis sperts pieejamu cenu īres mājokļu programmas īstenošanā, kas sekmēs gan dzīvojamo fondu attīstību, gan sabiedrības labklājību. Šie projekti apliecina VNĪ kā stratēģisku partneri valsts un sabiedrības interesēm, un mēs turpināsim strādāt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu nekustamo īpašumu pārvaldību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Finanšu pārskatā teikts, ka VNĪ nomas maksas ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos saglabājās 2023.gada attiecīgā perioda līmenī, būvniecības starpniecības ieņēmumi palielinājās par 740 000 eiro, ieņēmumi no īpašumu pārvaldīšanas pieauga par 1,61 miljonu eiro, bet ieņēmumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas pakalpojumiem palielinājās par 2,5 miljoniem eiro.
Nozīmīgākie no VNĪ vadībā īstenotajiem projektiem ir Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, Saeimas nama Jēkaba ielā 11, Rīgā, pārbūve, ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, pārbūve un telpu pielāgošana Ģenerālprokuratūras vajadzībām, koncertzāles "Lielā ģilde" pārbūves un atjaunošanas projekta otrais posms, skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Meirānu ielā 2, Rīgā, kā arī kontroles dienestu infrastruktūras - jaunas robežšķērsošanas vietas izveide - Kundziņsalā.
Tāpat ar valdības lēmumu VNĪ uzticēts koordinēt Finanšu ministrijas virzīto pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmu Latvijā, izstrādāt projekta finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kā arī iegūt nepieciešamos atzinumus no kompetentajām institūcijām. Pašvaldībām būs jānodrošina zemesgabalu piešķiršanu un īres dzīvokļu līdzfinansēšanu, ņemot vērā iedzīvotāju maksātspēju un tirgus situāciju.
Šogad ekspluatācijā nodota ēkas pārbūve prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei Aristida Briāna ielā 13, Rīgā, kā arī starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide. Tāpat 2024. gadā pabeigts darbs tādos objektos kā Valmieras drāmas teātris un ēkā Mārstaļu ielā 6, Rīgā, kas pielāgota Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietai.
Septembra sākumā VNĪ kā valsts pārstāvis noslēdza līgumu ar Eiropas Investīciju banku par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu. Savukārt 2.oktobrī VNĪ slēdza nodomu protokolus ar 13 pašvaldībām par kopumā apmēram 2200, bet ne mazāk kā 1000, īres mājokļu izbūvi.
VNĪ apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos bija 33,43 miljoni eiro, bet kompānijas peļņa bija 3,14 miljoni eiro.
VNĪ nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, kā arī apsaimniekošanu un attīstīšanu. Uzņēmuma kapitāldaļas pilnībā pieder valstij, un to turētājs ir Finanšu ministrija. VNĪ pamatkapitāls ir 155 902 594 eiro.
