Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.
“Darbs tiek organizēts "projektēt un būvēt" principa, kas nozīmē vienu atbildīgo personu gan par projektēšanu, gan būvniecību, tādējādi mazinot riskus, kas saistīti ar projektētāja, būvuzņēmēja un pasūtītāja strīdiem un ļaujot saīsināt būvniecības laiku, jo nav pārrāvuma posms starp projektēšanu un būvdarbiem. Mums kā pasūtītājam tas dod lielāku pārliecību par to, ka projekts noritēs termiņā un kvalitātē. Būvdarbus plānots uzsākt līdz šā gada vasarai, pabeigt līdz 2021. gada vasarai,” informē J. Ivanovskis-Pigits.
“Energoefektivitātes paaugstināšana Nacionālā arhīva ēkā Skandu ielā ir nozīmīgs pirmais solis ēkas attīstībai un pilnvērtīgai izmatošanai arhīva vajadzībām. Tas palīdzēs uzlabot dokumentu saglabāšanas apstākļus un ilgtermiņā samazināt uzturēšanas izdevumus. Ēkas pilnvērtīgai izmantošanai, pēc energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanas, nepieciešams turpināt darbu, veidojot jaunas modernas dokumentu glabātavas un darba kabinetus, lai varētu nodrošināt dokumentu pieņemšanu no institūcijām un to saglabāšanu nākošajām paaudzēm,” norāda Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.
Būvdarbus plānots veikt arhīvam atrodoties telpās. Arhīvs šobrīd aizņem ¼ ēkas no kopējās ēkas platības, t.i., vairāk nekā 23 tūkstoši m2. Līgums par būvprojekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbu veikšanu 2019. gadā tika noslēgts ar SIA “LC būve” par 2,8 miljoni eiro (bez pvn).
Ņemot vērā aktuālo situāciju Latvijā un pasaulē, būvniecības norise VNĪ objektos tiek operatīvi uzraudzīta atbilstoši valdības rīkojumiem saistībā ar COVID-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem. “Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole,” informē J. Ivanovskis-Pigits.
Ieskats ēku kompleksa Skandu ielā 14 vēsturē
Rūpnīcas komplekss Skandu ielā 14, Rīgā celts pēdējos Latvijas PSRS laikos – 1990.gadā, pēc tiem laikiem inovatīviem standartiem. Rūpnīca celta pēc Somijas firmas „Aaro Kohonen OY” projekta un veidota kā četrstāvu moduļveida tipa ēka – ar tērauda karkasu un korpusu, ar īpaši piemērotiem ventilācijas un apdares risinājumiem. Tāpat būvniecības laikā daudz izmantoti Somijā ražoti būvniecības materiāli. Ņemot vērā, ka rūpnīca Latvijas PSRS laikos atzīta par valstiski nozīmīgu un slepenu objektu, šobrīd nav pieejama ēkas tehniskā dokumentācija. Latvijas PSRS laikā rūpnīca paguva darboties vien dažus mēnešus, no plānotajiem 2 500 darbiniekiem nodarbinot 700 darbiniekus.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā rūpnīca tika reģistrēta uz atjaunotās valsts vārda. Jaunajos ekonomiskajos apstākļos nebija iespējams nodrošināt rūpnīcas dzīvotspēju un līdzšinējo/plānoto funkciju.
1994. gadā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums rūpnīcu likvidēt. Izvērtējot rūpnīcas ēku tehnisko stāvokli, tika secināts, ka ēkas starpsienu un starpstāvu nestspēja ir piemērota dokumentu glabātuves slodzei un 1997. gadā ēka tika pārreģistrēta uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā un nodota Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai lietošanā. 1996. gadā ēkai tika izstrādāts projekts, kas paredzēja tās pielāgošanu Latvijas valsts arhīva vajadzībām. Izvērtējot ēkas tehnisko stāvokli un tās lielo platību (administratīvā ēka vairāk kā 23 tūkstoši m2), tika pieņemts lēmums veikt daļēju (1/4) ēkas pielāgošanu, veicot pārbūves tikai tajos ēkas stāvos, kas ir visvieglāk pielāgojami arhīva vajadzībām.
VNĪ uzskata, ka nākotnē visām pārvaldes iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās un labi apsaimniekotās telpās. Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiks uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā.
2017. gada nogalē pabeigts darbs pie energoefektivitātes paaugstināšanas valsts iestāžu administratīvajā ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī (Prokuratūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija), kura pērn konkursā ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018’’ ieguvusi pirmo vietu nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018”. Pārējos sešus projektus plānots īstenot līdz 2021. gadam.
VNĪ pērn Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
