Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver Griškevičs.
30 tonnu smagais metāla tunelis ir viena no funkcionālākajām un ilgtspējīgākajām šāda tipa inženiertehniskajām būvēm Latvijā. Vienlaikus noslēgumam tuvojas pontonu ceļa izbūve operatīvākai Baltā ezera šķērsošanai, vairāk nekā 150 pontonu jau ir samontēti, atlikuši vien apkārtnes labiekārtošanas darbi. Tāpat patlaban tiek veidota Melnā ezera šķērsošanas infrastruktūra. Šie objekti ekspluatācijā varētu tikt nodoti jau tuvāko mēnešu laikā, prognozē VNĪ valdes priekšsēdētājs.
Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves pirmajā kārtā (85,45 km) iekļautajos posmos ir atlicis izbūvēt vien aptuveni 13 km žoga, proti, šajā kārtā līdz 2023.gada 28.augustam jau ir izbūvēti 84% jeb 72 km. Aptuveni pusē no otrajā kārtā (63,9 km) iekļautajiem posmiem notiek būvdarbi un pagaidām ir izbūvēti 2 km žoga. Otrajā kārtā ir atmežota visa valsts robežas josla 30,47 km garumā. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm aptuveni 30 km garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes. Otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024.gada beigām.
Trešā jeb Daugavas kārta paredz sešu sakaru torņu ar pievedceļiem, kā arī patruļtakas izbūvi 16,7 km garumā.
Sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Tos ir plānots segt ar ES fondu atbalstu. Aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets atļāva VNĪ uzņemties finanšu saistības 5,8 miljonu eiro apmērā patruļtakas izbūvei Daugavas kārtā.
Tāpat Griškevičs atgādina, ka līdz 2023.gada 12.septembrim būvniecības uzņēmumi ir aicināti pieteikties atklātajā cenu aptaujā par žoga izbūvi gar Latvijas – Krievijas robežu 57 km garajā prioritārajā posmā starp Krivandas RSN un Aizgāršas RSN.
Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Darbi pirmajā kārtā 85,9 km garumā tiks pabeigti līdz 2023.gada beigām, bet otrajā kārtā 63,9 km garumā un trešajā kārtā aptuveni 16,7 km garumā – līdz 2024.gada beigām. Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN). Paralēli žoga izbūvei ir sākušies priekšdarbi žoga aprīkošanai ar modernajām tehnoloģijām, par robežas tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu atbildība ir uzticēta VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Austrumu robežas izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Aktuālā informācija par būvdarbiem uz Latvijas–Baltkrievijas robežas atrodama VNĪ mājaslapā.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 371 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1007 ēkas 0,97 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 ha platībā, un 3404 zemes īpašumam ar kopējo platību 883 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Projekts:
Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve
