VNĪ, vērtējot Tetera nama attīstības scenārijus, fokusējas uz ilgtspējīgāko, ekonomiski izdevīgāko un uz sabiedrības interesēm vērstāko scenāriju, lai ēkas brīvā platība turpmāk tiktu izmantoti likumīgi un lietderīgi, novēršot valsts mantas nelietderīgu izmantošanu un vienlaikus saglabājot vēsturisko mantojumu.
Balstoties uz to, ka ēkas kopējā platība ir 8 552,80 m2, bet muzejam iznomāti tikai 690 m2 un lielākā daļa jeb gandrīz 92 % no ēkas platības ir neapdzīvota, valstij to ilgstoši nākas uzturēt ar nopietniem zaudējumiem. Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014.gada ir nesuši zaudējumus 550 tūkstošu eiro apmērā. 2020. gadā vien pirmajos desmit mēnešos nama apsaimniekošanas izmaksas nesušas valstij zaudējumus 56,13 tūkstošu EUR apmērā. Īpašuma tehniskās apsekošanas atzinumos fiksēts, ka visas ēkas inženiersistēmas uzskatāmas par nederīgām un muzeja telpās tās ir uzstādītas kā pagaidu risinājums. Īpašumā nepieciešams veikt kapitālieguldījumus gan komunikācijās, gan pārbūvēs un pārsegumu stiprināšanas darbos. 2019. gadā VNĪ veica nepieciešamo ieguldījumu provizorisko aprēķinu, kurš paredz, ka kopējais ieguldījums ēkas stāvokļa uzlabošanai un sakārtošanai sastāda 10 miljonus eiro, no kuriem 683 tūkstoši eiro ir nepieciešami Latvijas Okupācijas muzeja biedrība nomāto telpu sakārtošanai, kas būtu jāveic kompleksi ar visas ēkas remontdarbiem. Neveicot ieguldījumus ēkas kapitālā pārbūvē, t.i. būves daļu pārbūvē un pastiprināšanā, iekšējās un ārējās apdares atjaunošanā, iekšējo inženiertīklu pārbūvē, nākamo 5 gadu laikā prognozējams, ka būtiski palielināsies ēkas kopējas tehniskais nolietojums un atsevišķas ēkas daļas būs pirmsavārijas stāvoklī, tādējādi ēku, iespējams, būs jāpārtrauc ekspluatēt.
VNĪ no savas puses ir piedāvājusi risinājumu un darījusi visu iespējamo, lai vēsturisko īpašumu saglabātu valsts vajadzībām, kā arī kapitālsabiedrības kompetences ietvaros radusi reālu īpašuma attīstības iespējas scenāriju. Lai rastu ekonomiski lietderīgāko ēkas izmantošanas veidu, VNĪ ēku Brīvības ielā 61 un tā brīvās platības, kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas ar minētajām iestādēm nenesa rezultātu - ne valsts budžeta iestādes, ne komercsektors, ne Rīgas pilsētas pašvaldība nesaskatīja savu iespējamo darbību īpašumā, to attīstot un sniedzot tam jaunu elpu.
Pamatojoties uz to, ka ēka nav nepieciešama valsts funkciju nodrošināšanai un atbilstoši VNĪ portfeļa stratēģijai, kas nosaka atsavināt valstij zaudējumus nesošus īpašumus, šī gada sākumā tika pieņemts lēmums to virzīt atsavināšanai, nodrošinot, ka izsoles nolikumā un pirkuma līgumā tiek iekļauti noteikumi, kas nodrošina valsts interešu ievērošanu. Pārdošanas noteikumu izstrādē VNĪ līdz šim aktīvi sadarbojās ar Kultūras ministriju un Latvijas Okupācijas muzeja biedrību, kā īpašuma lietotāju un Latvijas Okupācijas muzeja īpašnieku un pārvaldītāju, un tika izstrādāti atsavināšanas nosacījumi nekustamā īpašuma turpmākai izmantošanai, kas nav pretrunā ar valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietas "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" izmantošanu un saglabāšanu. Lai nodrošinātu to, ka pēc nekustamā īpašuma iegādes muzeja telpas paliek sabiedrībai pieejamas, muzeja nomas tiesības līdz 2050. gada beigām nostiprinātas zemesgrāmatā un tās jaunajam ēkas īpašniekam būs saistošas.
“Pieņemot lēmumu un uzsākot ēkas virzību pārdošanai, aktīvi sadarbojāmies ar LOM un ministriju noteikumu izstrādē, lai aizsargātu valsts intereses attiecībā un kultūras mantojuma saglabāšanu. Esam vienmēr bijuši atklāts un uz sadarbību vērsts partneris, tāpēc esam pārsteigti par pēkšņu iestāžu viedokļa maiņu. Lai arī LOM un KM oficiālās vēstulēs, kā arī Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK publiski paustais liecina par līdzšinējo kopīgo lēmumu un nodomu maiņu, VNĪ izprot iestāžu vēlmi saglabāt vēstures liecības un ir gatava arī turpmāk pārvaldīt ēku, ja nozare piedāvā savu risinājumu un rod tam finansējumu iespējas, kas ļautu ēku ilgtspējīgi sakārtot, ja ēkai tiek piešķirts vēsturiska notikuma vietas statuss,” norāda R. Griškevičs.
VNĪ pēdējo mēnešu laikā aktīvi vedusi pārrunas ar interesentiem par nama iegādi par dzīvokļu īres nama attīstības plāniem. Notikušas ilgstošas konstruktīvas sarunas ar potenciālajiem investoriem, kuri apzinās ēkas tehnisko stāvokli un nepieciešamos ieguldījumus, tādējādi VNĪ ir pamats uzskatīt, ka investori spētu tikt galā gan ar vēstures mantojuma saglabāšanu, gan ar ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu, tādējādi tiktu sakārtots vēl viens vēsturiskais nams Rīgā, nodrošinot muzeja pilnvērtīgu darbību īpašumā, bet iegūtie līdzekļi no atsavināšanas tiktu novirzīti citiem nepieciešamajiem valsts infrastruktūras objektiem. Ņemot vērā ēkā nepieciešamos ieguldījumus, nākamajā izsolē novembra beigās sākuma cenu tika plānots samazināt likuma noteiktajā ietvarā par 15% un tā bija plānota 2 760 550 eiro apmērā. Izsoles solis – 5000 eiro.
Neskatoties uz uzsākto izsoles procesu, VNĪ, pamatojoties uz tehniskās apsekošanas atzinumu par pagalma pārsegumu (zem iekšpagalma) stāvokli, ir noslēgusi projektēšanas līgumu “Par būvprojekta izstrādi minimālā sastāvā” 21 tūkstošu eiro apmērā pārsegumu stiprināšanas darbu veikšanai. Būvdarbu izmaksas pēc būvprojekta saņemšanas lēšamas 209 tūkstošu eiro apmērā. Ja ieguldījumi pārsegumu stiprināšanas darbos un komunikācijās muzeja telpās drīzumā netiks veikti, pasliktinoties drošības apstākļiem un pārseguma tehniskajam stāvoklim nomniekam telpas būs jāatbrīvo un ēkas turpmāka ekspluatācija būs liegta.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1400 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēmis augsto zelta godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. VNĪ dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
