VNĪ ieskatā nākotnē visām valsts pārvaldes iestādēm būtu jāstrādā energoefektīvās un labi pārvaldītās telpās, un tas ir viens no uzņēmuma šī brīža izaicinājumiem. Lai šo mērķi sasniegtu, uzņēmumā 2016. gadā ieviests ISO 50001 energopārvaldības standarts un mērķtiecīgi tiek samazināts energoresursu patēriņš gan uzņēmuma darbībā, gan VNĪ pārvaldībā esošajās ēkās. Piemēram, VNĪ veic energomonitoringu un piedāvā piemērotākos risinājumus, lai samazinātu tēriņus par brīvajām platībām, nelietderīgi izmantotu elektropieslēguma jaudu, kā arī ievieš ēku attālinātās vadības sistēmas.
“Ikdienā būvējot un pārvaldot nekustamos īpašumus, VNĪ ne tikai nodrošina valstij nozīmīgas funkcijas, bet arī veido pilsētas raksturu, palīdzot radīt līdzsvaru starp pilsētu un dabu. Domājot par savas darbības ilgtspējību un ietekmi uz vidi, veicam teritoriju apzaļumošanu, labiekārtošanu un ieviešam energoefektivitātes risinājumus VNĪ pārvaldītājos objektos. Tas ir mūsu ieguldījums zaļākā pilsētvidē,” skaidro Griškevičs.
Ieguvumu sniedz arī tādi energoefektivitātes pasākumi kā logu nomaiņa, bēniņu, jumta un fasādes elementu siltināšana, apkures un ventilācijas sistēmu uzlabojumi. Piemēram, uzstādot laika slēdžus 22 “Venden” ūdens apstrādes iekārtām, VNĪ birojā par 60% samazināts enerģijas patēriņš ūdens temperatūras uzturēšanai. Iekārtās ieguldītie līdzekļi atmaksājās divu mēnešu laikā.
Lai panāktu siltumenerģijas un elektrības izmaksu ietaupījumu publiskā sektora ēkās, kā arī ēku tehniskā un estētiskā stāvokļa uzlabojumu, VNĪ pērn piesaistījis Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu vienpadsmit sabiedriski nozīmīgu ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektiem. Četri no tiem tiek īstenoti teātros: Valmieras drāmas teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Leļļu teātrī un Dailes teātrī, divi - Latvijas Valsts arhīva ēkās – Komandanta ielā Daugavpilī un Skandu ielā Rīgā. Ēkas energosniegums tiek uzlabots arī S. Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā, jaunajā prokuratūras ēkā Aspazijas bulvārī 7, Rīgā un topošajā prototipēšanas darbnīcā A. Briāna ielā 13, Rīgā. 2017. gada nogalē pabeigts darbs pie energoefektivitātes paaugstināšanas valsts iestāžu administratīvajā ēkā Jūras ielā 34, Ventspilī (Prokuratūra, Valsts zemes dienests, Tiesu administrācija), kura pērn konkursā ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018’’ ieguvusi pirmo vietu nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2018”.
Vienlaikus VNĪ sniedz savu artavu zaļās vides veidošanā uzņēmuma pārvaldītajos objektos - pēdējo divu gadu laikā iestādījusi ap 850 dažādu koku stādu, tostarp ceriņus, jasmīnus, rododendrus un citu šķirņu krūmājus. Piemēram, topošās centralizētās prokuratūras ēkas Aspazijas bulvārī 7 pagalmā iestādīti dižskābārži, pērn izveidota liepu aleja Čiekurkalnā, iestādīti ceriņi - Jāņa Akuratera muzejā, kā arī 3 dižozolu stādi un ap 50 mazākiem kokiem un krūmiem Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Savukārt Dzegužkalna apkaimes iedzīvotājus priecē vairāk kā 500 dažādu skuju un lapu kokaugu pie pērn ekspluatācijā nodotās vērienīgas muzeju krātuves Pulka ielā 8. Šogad vēl plānots iestādīt lapu kokus restaurētajos Raiņa muzejos “Tadenava” un “Jasmuiža”, kā ar rododendru, jasmīnu un ceriņu krūmus pērn ekspluatācijā nodotajā prokuratūras ēkā Kalnciema ielā.
“Arī piektdien, atzīmējot Pasaules vides dienu, turpinot uzņēmuma komandas iemīļotu tradīciju – apzaļumot VNĪ pārvaldībā esošos objektus, Ojāra Vācieša muzejā, Rīgā, VNĪ iestādīja lazdas un jasmīna krūmu, kas priecēs muzeja darbiniekus un apmeklētājus,” piebilst R. Griškevičs.
Vienlaikus uzņēmums arī savā ikdienas darbā ievieš gudras pārvaldības un zaļā dzīvesveida principus. Uzņēmums šķiro atkritumus, iepērk videi draudzīgu sadzīves ķīmiju, izglīto darbiniekus gudras energopārvaldības jautājumos, kā arī mudina piedalīties “Zemes stundā”, “Lielajā talkā”, pārvietoties videi draudzīgos veidos, piemēram, akcijā “Ar velo uz darbu”, kā arī sportiskos izaicinājumos lietotnē “Endomondo”. Šogad tika apstiprināts arī VNĪ vides politikas aktivitāšu īstenošanas plāns, kas palīdzēs uzņēmumam mērķtiecīgi īstenot izvirzītos vides politikas pamatprincipus. Aktivitāšu plānā ir paredzēts gan aktualizēt atkritumu šķirošanu, gan veicināt zaļā iepirkuma principus, kā arī izglītot darbiniekus par mūsu ikdienas darbību ietekmi uz vidi.
VNĪ ir viens no ilgtspējīgākajiem un vislabāk pārvaldītājiem uzņēmumiem Latvijā - pērn augsti novērtēts Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā - no 2018. gadā konkursā iegūtās bronzas VNĪ pārlēcis pa diviem pakāpieniem - uz augsto zelta godalgu, kā arī saņēmis speciālbalvu par straujāko izaugsmi.
VNĪ šobrīd īsteno 118 infrastruktūras attīstības projektus apmēram 180 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 450 nekustamajiem īpašumiem ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
