VNĪ: Jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam

Ivars Motivāns, LETA
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) projektus realizē par budžeta naudu, tāpēc jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam, intervijā aģentūrai LETA saka VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Ja tas objektīvi nav pierādāms, tad VNĪ elastību attiecībā uz sadārdzinājumu vai termiņiem būvnieki nevar gaidīt, uzsvēra Griškevičs, piebilstot, ka no 16 būvniekiem, kas realizē VNĪ projektus, problēmas ir tikai ar vienu - pilnsabiedrību "SBSC".

Pēdējā laikā VNĪ lielajos objektos ir problēmas vienoties ar būvniekiem par sadārdzinājuma segšanu. Kā turpmāk attīstīsies situācija ar Valmieras drāmas teātri, Jauno Rīgas teātri (JRT)?

VNĪ šobrīd realizē projektus vairāk nekā 330 miljonu eiro apmērā. Kopumā ir 44 attīstības projekti, kuros aktīvi strādājam ar 16 būvniekiem. Problēmas mums šobrīd ir ar vienu konkrētu būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction" divos objektos - Valmieras drāmas teātrī un JRT. Tātad no visiem 44 objektiem problēmas ir divos.

Būvniecības nozarē šobrīd ir garš problēmu saraksts, to iesāka jau Covid-19 pandēmijas laika sekas ar materiālu piegādes ķēžu problēmām, tālāk sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā. Problēmas nav unikālas tikai mums, jo ar tām saskaras arī citi publiskie un privātie pasūtītāji. Pasūtītājam šādā gadījumā ir aktīvi jāstrādā, lai rastu risinājumus konkrētā projektā.

Valmieras drāmas teātra gadījumā nevienošanās un līguma laušana ar būvnieku bija labs risinājums. Paredzētie darbi bija jāpabeidz 50% apmērā, bet būvnieks pēc fakta objektā bija izpildījis mazāk par 20%. Būvnieka tempi apdraudēja kopējo projekta realizāciju un draudēja ar vēl lielāku sadārdzinājumu. Tāpat būvnieks mums pieprasīja sadārdzinājumu 50% apmērā, kam nebija pamatojuma. Mēs kā publiskais pasūtītājs strādājam ar budžeta naudu, ar nodokļu maksātāju naudu un mums ir saistošas Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās vadlīnijas, kādā veidā mēs šo sadārdzinājumu skatāmies, kā tam ir jābūt pierādītam. Būvnieks to zināja, kādas ir prasības, taču vēlme pēc 50% sadārdzinājuma bija, bet pierādījumi nē. Kompromisu ar būvnieku nebija iespējams panākt, tādējādi projekta termiņš un nepamatotais sadārdzinājums bija iemesls tam, ka pieņēmām lēmumu par līguma izbeigšanu.

Šajā situācijā mēs rīkojāmies ļoti operatīvi un mēneša laikā sarunu procedūras rezultātā noslēdzām jaunu līgumu ar vietējo, reģionālo būvnieku SIA "Aimasa", kurš jau ir atsācis būvdarbus objektā. Šobrīd tiek veikti steidzamie darbi - pamatu stiprināšana, nesošās konstrukcijas. Prognozēts, ka SIA "Aimasa" strādās līdz aprīļa beigām maija sākumam, līdz pabeigs tiem uzticētos darbus. Pašlaik veicam iepirkumu atlikušajiem darbiem, lai Valmieras drāmas teātri pabeigtu. Iepirkums ir izsludināts, un to vērsim vaļā marta sākumā. Piedalīties iepirkumā interesi ir izrādījuši gana daudz uzņēmumu, ir braukuši skatīties objektu, tādēļ skatāmies cerīgi, ka atradīsim būvnieku, kas ne tikai grib uzvarēt iepirkumu, bet patiesi grib teātri uzbūvēt pietiekami ātri. Pēc līguma noslēgšanas būvdarbiem termiņš ir 14 mēneši, līdz ar to teātri plānots nodot lietošanā līdz 2024.gada jūnijam.

Jaunais līgums droši vien vairs nebūs par veco cenu, ņemot vērā situāciju atkārtotajā iepirkumā. Līgumcena būs augstāka?
Esošajā situācijā ir ārkārtīgi grūti kaut ko prognozēt. Ja skatāmies uz būvmateriālu cenām atsevišķās kategorijās, tad cenas ir stabilizējušās un pat kritušās, piemēram, metālam, polimēram, alumīnijam, koksnei. Ir gan citas izmaksu kategorijas, kā darbaspēks, kur cenas pieaug un, visticamāk, pieaugs arī nākotnē. Kā noslēgsies iepirkums, par to šobrīd ir pāragri runāt.

Teorētisks jautājums - ja atkārtotajā iepirkumā vēlreiz piesakās "SBSC", piedāvājot zemāko cenu, vai slēgsiet ar viņiem līgumu un neņemsiet vērā iepriekšējo sadarbību?
Mums iepirkumā ir iekļauti izslēgšanas nosacījumi, kā rezultātā "SBSC" nevarēs kvalificēties jaunajam līgumam. VNĪ ieskatā stingrāk būtu jāvērtē pretendentu, kas piedalās būvdarbu iepirkumos, iepriekšējā darbība un reputācija. Piemēram, tas, cik savlaicīgi ir veikti norēķini ar apakšuzņēmējiem, cik godprātīgi ir pildītas uzņemtās līgumsaistības. Mūsu lielais mērķis ir veicināt atklātāku un godīgāku konkurenci nozarē, lai būvniecības darbu iepirkumi publiskajā sektorā noslēgtos ar labāko iespējamo rezultātu. Mēs iepriekšējā periodā esam aktīvi strādājuši kopā ar nozares partneriem un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), un IUB pagājušajā gadā ieviesa vairākas izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, tostarp kritērijos paredzot, ka pasūtītājs var izslēgt pretendentu par profesionālās kvalifikācijas pārkāpumiem. Respektīvi, ja būvniekam iepriekš ir fiksēti darba drošības pārkāpumi vai līguma neizpildes pārkāpumi, vai būvnieks ir iesaistīts kartelī, ko fiksējusi uzraugošā iestāde, tie var tikt vērtēti kā izslēdzošie faktori iepirkumu komisijai, lai būvnieku izslēgtu no procedūras. Tādējādi likumā ir iestrādātas izmaiņas, kas pasūtītājam ļauj daudz plašāk un konkrētāk vērtēt ne tik godprātīgus būvniekus un izslēgt no iepirkuma procedūras.

Vai ir izdevies vienoties par JRT pabeigšanas termiņu? Pasūtītājs saka, ka pabeigs 29.oktobrī, bet būvnieks saka, ka gada beigas…
Jāsaka, ka JRT būvniecības projekts ir piesaistījis milzīgu sabiedrības uzmanību un nav attaisnojuma, kāpēc vēsturiski šis objekts tik ilgi kavējas. Līgums, kas ir ar "SBSC" spēkā, tika noslēgts 2019.gada beigās un būvdarbi tika sākti 2020.gada sākumā. Projekts kopumā ir sarežģīts, tie nav mazi remontdarbi, bet gan vērienīga jauna ēka vēsturiski blīvā apbūvē. Jau sākumā bija problemātiski uzsākt projektu ar pāļu dzīšanu un apdraudējumu apkārtējām ēkām. Jaunā ēka ir divas reizes lielāka nekā vecā, un faktiski no vecās ēkas paliek tikai vēsturiskā fasāde uz Lāčplēša ielas pusi, pārējais ir apjoms reiz divi, plus pagrabstāvs un noliktavas telpas. Eiropas līmeņa teātris. Pēdējais plānotais teātra nodošanas termiņš bija paredzēts šogad 11.martā. Tas acīmredzami tā nebūs, jo būvnieks no darbu izpildes grafika atpaliek. Nevienā brīdī gan objektā darbi nav apstājušies, un būvnieks ir mobilizējis resursus. Šobrīd pabeigto darbu apjoms ir 74,5%, līdz ar to vairums darbu ir pabeigti un faktiski ir atlikuši vien iekšdarbi.

Šajā projektā bija jāmeklē risinājumi, lai darbi neapstātos. Līdzīgi kā citur, bija problēmas ar materiālu piegādēm, kas bija pandēmijas sekas. Tāpat bija sadārdzinājumi. Mēs, apzinoties objekta nozīmīgumu un to, lai varētu virzīties pēc iespējas ātrāk uz mērķi, meklējām risinājumus problēmām un nācām pretī būvniekam. Piemēram, valdība piešķīra papildu indeksāciju šim projektam nepilnu 2,2 miljonu eiro apmērā. Izvērtējām arī pamatotu termiņa kavējumu, ko izraisīja materiālu piegāžu ķēžu pārrāvumi un citi faktori, tāpēc tika nolemts pagarināt termiņu par astoņiem mēnešiem. Būvniekam objektīvu apstākļu dēļ bija problēmas arī ar apgrozāmo līdzekļu piesaisti, ko arī vērtējām kopsakarībā ar kara izraisītajām sekām, tādēļ būvniekam tika piešķirts arī otrs avansa maksājums. Pirmais tika piešķirts līguma slēgšanas brīdī. Tāpat līgums nosaka to, ka mums būvniekam par objektā padarīto ir jāsamaksā reizi mēnesī, līdz ar to, lai risinātu jautājumu, kā būvniekam ātrāk atprečot apgrozāmos līdzekļus, kas ieguldīti objektā, pieņēmām lēmumu maksāt reizi nedēļā vai divās. Piedāvājām arī pa tiešo maksāt apakšuzņēmējiem, lai palielinātu darba tempus, taču to būvnieks noraidīja. Ir virkne risinājumu, kā mēs nācām pretī, bet acīmredzot ar to nav bijis pietiekami, un solītos darbu tempus būvnieks ir kāpinājis minimāli, un tas nav pietiekami, lai to pabeigtu šogad martā. Pašreiz notiek aktīvas pārrunas, kādā veidā būvnieks piesaistīs trūkstošo finansējumu, jo, pēc viņu sniegtās informācijas, darbu pabeigšanai vēl ir nepieciešams divu miljonu eiro avanss, bet pamatojumu šim avansam būvnieks nav spējis iesniegt.

VNĪ šo avansu nemaksās?
VNĪ to ir izskatījis, bet avansam nav nepieciešamā pamatojuma. Jebkurai pretimnākšanai, lai darbus turpinātu, ir jābūt pamatotai un pierādāmai, kā to paredz EM izstrādātās vadlīnijas. Mēs varam gribēt, bet mūs ierobežo likums, mēs strādājam ar publisko naudu, ar nodokļu maksātāju naudu un mums ir noteikts rāmis, kas jāizpilda. Mēs nevaram vienoties par kaut kādu risinājumu, kas nav likumiski pamatots, jo par trešo avansu no būvnieka nav saņemti nepieciešamie pamatojumi. Būvnieks šim jautājumam meklē risinājumus un notiek aktīvas sarunas par termiņiem. Redzam, ka būvniekam ir vēlme atrast nepieciešamo finansējumu un vienoties, tādēļ domājam, ka ir iespējams objektu pabeigt šajā gadā. No mūsu puses izskatās cerīgi.

Būvnieks termiņu sauc gada beigas, jūs - oktobri…
Objekta lietotājam jeb teātrim katrs mēnesis ir no svara, tādēļ mēs uzstājam uz iespējami ātrāku termiņu visu darbu pabeigšanai. Mēs redzam, ka tas ir iespējams. Kamēr nav panākta vienošanās, es nevarēšu nosaukt konkrētu termiņu.

Kad vienošanos plānots panākt?
Līdz ko vienošanās būs, informēsim iesaistītās puses par to, kāds ir mērķis un kā rīkosimies tālāk.

Vai VNĪ nesaskata problēmas arī savā kā pasūtītāja pusē, neņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un problēmas ar piegādēm? Privātais pasūtītājs tomēr var elastīgāk reaģēt nekā VNĪ, kur procesi ir stingri reglamentēti likumdošanā.
Iespējas uzlabojumiem ir bijušas un arī ir. Mēs kā publiskais pasūtītājs aktīvi strādājam ar iesaistītajām pusēm, ar atbildīgajām ministrijām, IUB, kā procesu varam mainīt un uzlabot nākotnē, lai izvairītos no šādām situācijām un tās iespējami minimizēt, ka kāds objekts tiek apstādināts un netiek nodrošināta darbu nepārtrauktība. Jāsaka gan, ka konkrēti šis gadījums ir izņēmums ar konkrēto būvnieku, turklāt mēs neesam unikāli, jo ar tādām pašām problēmām saskaras arī citi publiskie un privātie pasūtītāji.

Mēs strādājam ar budžeta un nodokļu maksātāju naudu, tādēļ jebkuram risinājumam ir jābūt likumiskam un pamatotam - jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam. Ja objektīvi tas nav pierādāms, tad mums elastības šajā ziņā nav. Būvnieki to ļoti labi zina, un, ja kaut kas tiek prasīts pārmērīgi, to nevar pierādīt ar neatkarīgu ekspertīzi, kas sadārdzinājumam saka vienu summu, bet būvnieks citu. Pārmērīgas prasības nav.

Vai ir iespējama elastība? Noteikti ir. Labā ziņa ir tā, ka pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums par to, ka publiskajam pasūtītājam ir iespējams indeksēt līgumsummas, līdz ar to jaunajos līgumos tā ir paredzēta. Indeksācijai ir izstrādāta metodoloģija pēc EM vadlīnijām, kas ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus. Ja cenas iet uz augšu vai leju, tad tās tiek koriģētas līguma izpildes laikā. Jāsaka, ka mums kā publiskajam pasūtītājam iepriekš šāda instrumenta nebija. Ja ir fiksēts līgums, tad mēs savā ziņā esam strupceļā, jo elastība līgumā nav paredzēta.

Tāpat esam piedāvājuši virkni dažādu priekšlikumu IUB, piemēram, par būvnieku profesionālo kvalifikāciju, lai no iepirkumiem izslēgtu negodprātīgus uzņēmumus. Tāpat ir virkne citu priekšlikumu, kā uzlabot būvniecības procesa nepārtrauktību. Piemēram, ja publiskais pasūtītājs ir lauzis līgumu ar būvnieku, kas nav pildījis saistības, tad tas var tikt vērtēts kā izslēgšanas kritērijs turpmākajos iepirkumos. Tāpat ir priekšlikums novērst situāciju, kad pēc līguma laušanas ar būvnieku viņam ir iespēja nobloķēt pasūtītājam pieeju būvlaukumam vai liegt tiesības pārreģistrēt būvatļauju uz jauno būvnieku. Tādi gadījumi VNĪ ir bijuši, piemēram, ar iepriekšējo JRT būvnieku.

Vai augošo izmaksu dēļ ir nācies atcelt vai pārcelt uz vēlāku laiku kādus iepirkumus?
Jāsaka, ka pēdējā gada laikā nekas nav noticis pēc plāna. Visi risinājumi, ko esam meklējuši, ir unikāli, jo līgumi ir bijuši par fiksētām cenām. Taču izņēmumi ir pieļauti no Publiskā iepirkuma likuma puses, jo ir sekas, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Likumdošanā paredzētās izmaiņas līgumos mēs varējām piemērot. Objektīvi sadārdzinājums bija, un par to liecina arī Centrālās statistikas pārvaldes dati, ka vidējais sadārdzinājums biroju un nedzīvojamo ēku būvniecības izmaksu segmentā bija par 20%. Šogad sadārdzinājums tiek prognozēts 10% apmērā. Risinājumi sadārdzinājumam un termiņa pagarinājumiem ir jāmeklē katrā konkrētā līgumā un gadījumā. Vairumā iepirkumu mēs esam atraduši risinājumus gan paši, gan kopā ar klientiem. Risinājumi tika atrasti gan Rīgas pilij, gan līdz pagājušā gada vidum JRT, gan "Riga Makerspace" projektam, Tabakas fabrikas projektam, operas darbnīcām, Latvijas Leļļu teātrim. Visur iepirkumi bijuši, līgumi noslēgti, risinājumi atrasti un būvdarbi notiek.

Viens konkrēts iepirkums tika apstādināts - tā ir Lielā Ģilde. Šajā projektā darbi netika uzsākti, jo jau iepirkuma laikā tika saprasts, ka par konkrēto summu projektu nevarēs realizēt. Tas ir pareizs risinājums, jo pretējā gadījumā pietrūktu finansējuma citiem uzsāktajiem objektiem. Lielās Ģildes jautājums ir aktuāls, jo vajadzība ir, Kultūras ministrija šim projektam redz iespēju piesaistīt finansējumu nākamajā Eiropas fondu periodā. Šis projekts ir augstas gatavības, un, līdz ko būs piesaistīts finansējums, varēsim aktīvi uzsākt darbus.

Kāda ir situācija Rīgas pilī, Leļļu teātrī, Dailes teātra skvēra projektā? Vai tur nav kādi kavējumi ar termiņiem vai sadārdzinājumi?
Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas darbi notiek ļoti aktīvi. Šis projekts ir gan sarežģīts, gan unikāls, jo projekta realizācijas gaitā tika atrastas dažādas vēsturiskās liecības - gan Hipokausta krāsns, sienas gleznojumi, slēptās kāpnes. Tas prasīja papildu arheoloģiskos pētījumus un savā veidā palēlināja būvdarbus, jo jebkurš jauns risinājums prasa laiku. Jāsaka, ka būvnieks ir spējis mobilizēt resursus šajā objektā, darbi notiek pietiekami ātri, projekta nodošanas termiņš ir 2024.gada vidus, bet mēs skatāmies cerīgi, un darbi norit ātrāk, nekā plānots. Ar augstu ticamības pakāpi mēs objektu varēsim pieņemt ātrāk.

Arī Leļļu teātrī notiek aktīvi darbi, ir izbūvēts jumts, logi, durvis, tūlīt sāksies iekšdarbi. Plānojam teātra energoefektivitātes projektu pabeigt rudenī. Šobrīd darbi iet pēc plānotā grafika, un teātris varēs atgriezties mājās. Ar šo projektu teātra ēkā energoefektivitāte tiek uzlabota par 50%.

Dailes teātrī arī notiek aktīvi darbi, gan bruģēšana pagājušā gada nogalē, gan apstādījumi, uzlikti soliņi. Taču ne visus darbus varēja pabeigt, jo iestājās tehnoloģiskā pauze - ziema. Plānojam darbus atsākt šā gada marta beigās, un trīs mēnešu laikā plānots tos pabeigt un nodot lietotājam. Tas ir plānotajā termiņā.

Vai darbi austrumu robežas izbūvē notiek pēc plāna? Iepriekš VNĪ apgalvoja, ka pēc "Latvijas Valsts mežu" veiktās atmežošanas (kas jau ir veikta) varēs būvēt kilometru dienā, taču pagaidām VNĪ publiskotā informācija par šādu tempu neliecina.
Būvnieks ir mobilizējis resursus, tempi tiek uzņemti un ir ātrāki, nekā bija sākumā. Sarežģījumus projekta sākumā radīja ne tik daudz atmežošana, bet gan zemju atsavināšana, ko veic Nodrošinājuma valsts aģentūra. No sākuma zeme ir jāuzmēra, jāatsavina, un tad notiek atmežošana. Kad tā ir pabeigta, tad var būvēt žogu. Atsavināšana negāja tik optimistiski, kā bija iecerēts. Pirmais žoga posms ir nepilni 86 km, atmežots ir gandrīz viss, un aktīvi būvdarbi notiek 75 km un 40 km žogs ir uzbūvēts. Svarīgi ir atzīmēt, ka, kamēr nav atmežots viss posms, tas objektīvi kavē darbu izpildi. Žoga izbūve ir taisna, un darbi nenotiek nepārtraukti pēc kārtas. Ja vienā vietā ir 100 metri neatmežoti, otrā vietā, tad būvnieks nevar mobilizēt resursus, apbraukt posmus un sūtīt uz vienu vai otru vietu, tas nav vienkārši. Tādēļ bija kavēšanās un darbi nenotika tik ātri.

Tāpat iezīmējās problēma, ka purvainās teritorijas, kas ir 20% no visa posma, tika plānots izbūvēt agrā rudenī, bet lielai daļai teritorijas bija iespējams piekļūt tikai gada sākumā, un laikapstākļi bija pietiekami apdraudoši - purvainajā teritorijā faktiski darbiniekiem būtu jāstrādā līdz krūtīm ūdenī. Tādā aukstumā tas nav iespējams. Tādēļ ir vienošanās ar būvnieku atstāt šos purvainos posmus sausākam laikam, vasaras sākumam, un tagad notiek aktīvāki darbi sausajās vietās.

Runājot par projekta termiņu, mēs joprojām redzam, ka žoga pirmo posmu 86 km varēs izbūvēt līdz šā gada trešā ceturkšņa beigām. Tāpat notiek aktīva projektēšana žoga otrajam posmam, kas ir aptuveni 65 km. Attiecīgi šogad tiks uzsākti darbi arī šim posmam.

VNĪ jau astoņus gadus cenšas pārdot īpašumu Audēju ielā 7, notikušas jau 12 neveiksmīgas izsoles. Kāpēc par šo ēku nav intereses - slikts tehniskais stāvoklis, pārāk augsta cena, kādi citi iemesli?
Kopumā mēs katru gadu pārdodam neskaitāmus īpašumus - desmitus, dažkārt pat vairākus simtus. Katram īpašumam ir noteikts pircēju loks un arī cena. Šī īpašuma stāvoklis nav bijis pietiekami pievilcīgs, lai par to piedāvātu tādu cenu, kādu gribam saņemt par īpašuma pārdošanu. Šim īpašumam gan telpu plānojums, gan tehniskais stāvoklis nav pietiekami labs, tādēļ potenciālie investori to ņem vērā, tostarp savus ieguldījumus, lai īpašumu atjaunotu un pielāgotu savām vajadzībām.

Kas notiks tālāk? Mēs vērtēsim, vai apturēsim izsoles vai turpināsim izsolīt. Mūsu interesēs, lai jebkuru īpašumu, ko pārdodam, lai tas atgūtu savu elpu un lai māja nav tukša, īpaši pilsētas centrā, lai tajā jaunais īpašnieks atgriež dzīvību, piemēram, izveido viesnīcu vai komercplatības.

Kopumā interese par telpām pilsētas centrā, Vecrīgā ir samazinājusies, ko objektīvu iemeslu dēļ ir noteikušas energoresursu cenas. Potenciālie klienti, kas gribētu nomāt vai jau nomā, skatās, kā samazināt izmaksas, telpu platības. Arī interese iegādāties īpašumus vēsturiskajā centrā ir samazinājusies.

Kādi tam iemesli?
Pašlaik ir nogaidoša attieksme un neziņa, kas notiks nākotnē, kā attīstīsies ekonomika, jo ir paredzama stagnācija un neliels kritums. Tāpat jautājums ir, kas ilgtermiņā notiks ar energoresursu cenām, ko neviens nevar prognozēt. Īstermiņā tendences iet uz leju, bet ilgtermiņā ir liela neprognozējamība. Tāpat būvniecības izmaksas, pagājušo gadu pieaugums bija ļoti straujš, un arī šogad tiek prognozēts kāpums. Ja kāds plāno iegādāties īpašumu, tad noteikti arī rēķina šīs izmaksas, turklāt arī finansējuma piesaiste ir kļuvusi dārgāka, banku likmes palielinās, arī darbaspēka izmaksas kāpj, tādēļ investori nogaida.

Audēju ielas īpašuma cena līdz ar visām izsolēm ir samazinājusies uz pusi.
Tas nav nekas unikāls. Pieprasījuma nav, bet vajadzība pārdot ir, jo valstij par īpašuma uzturēšanu ir jāmaksā. Tādos gadījumos mazinām izsoles soli vai arī pārtraucam izsoli. Taču ir arī gadījumi, ka investoru interese ir liela un esam pārdevuši īpašumus ar uzviju. Kopējā temperatūra ir, ka investori joprojām skatās, interese par īpašumiem ir.

Sarežģījumi ar īpašumu realizāciju ir arī reģionos, kur esam pārņēmuši kādu bezsaimnieka mantu vai degradēto teritoriju. Ja reģionā nav pieprasījuma, tad tiek mazināta cena un mēģināts pārdot ilgtermiņā.

No kopējā portfeļa apmēram 10% ir atsavinātie īpašumi. Mūsu nekustamo īpašumu stratēģija nosaka maksimāli ātri no tādiem īpašumiem atbrīvoties, bet nekad mēs nesasniegsim šī portfeļa "nulli", jo katru gadu mums ir jāpārņem bezsaimnieku manta un arī īpašumi, kas nav nepieciešami citiem publiskajiem īpašniekiem, piemēram, ministrijām. Tie ir vairāk par 100 īpašumiem gadā.

Pēdējos gados ir iezīmējusies arī problemātika, ka negodprātīgi uzņēmēji šādās ēkās ir salikuši savus ķīmiskos atkritumus, mēģina uz valsts rēķina dabūt gatavu to, ka valsts īpašumu pārņems un utilizēs dažādas ķīmiskās vielas. Tādēļ ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādājam pie likumdošanas izmaiņām, lai šādas situācijas novērstu.

Ko darāt ar īpašumiem, kas tiešām nav nevienam vajadzīgi, piemēram, zemes gabals ar sabrukušu māju dziļi laukos?
Ir vairāki instrumenti. Cenas mazināšanas princips izsolēs ir ļoti labs instruments, un tas strādā. Mēs neesam iesprūduši ar tādiem īpašumiem, ko nav iespējams pārdot. Mums ir iespējams arī piesaistīt finansējumu degradēto teritoriju un būvju sakārtošanai. Pēdējos gados ir gana daudz īpašumu šādi sakārtots, un pēc tam jau interese no pircējiem ir.

Kādu prognozējat interesi par Īles sanatoriju, kuru plānots izsolīt martā?
Ir pāragri spriest par interesi. Jāsaka, ka šādiem vēsturiskiem objektiem ar specifisku pagātni un lietošanas mērķi ir grūti noteikt īpašuma vērtību, jo nav līdzvērtīgu objektu. Objekts ir gana sarežģīts, kopējā platība ir 24 ha, 14 ha mežs, kompleksā ir 22 ēkas. Skatāmies pozitīvi uz interesi, bet tas ir specifisks nišas tirgus potenciāli emocionāli piesaistītam investoram. Līdzīgi tas ir arī ar pilīm. Biznesa pilīs nav, bet tas vairāk ir mecenātisms no kāda, kas vēlas ieguldīt līdzekļus pils atjaunošanā. Ja kādam ir šāda iespēja, tad tas tiek darīts. Cerība, ka tiks pelnīta liela nauda, tā ir ilūzija. Mēs redzam, ka ir bijuši privātie investori, paši esam attīstījuši un apsaimniekojuši pilis, iznomājuši tādas tiesības. Acīmredzot, ka nomnieki, kas ir strādājuši, nav spējuši atrast nišu un veidot arī pozitīvu naudas plūsmu ilgtermiņā. Piemēram, Mežotnes pilī nomnieks aizgāja, tam par labu nenāca Covid-19 un tūrisma apstāšanās, arī Igates pilī vairāku gadu garumā nespēja attīstīt šo biznesa virzienu. To mēs veiksmīgi atsavinājām un realizējām privātajam īpašniekam. Ceram, ka šādā veidā pilis atgūs otro elpu, jo sliktākais, kas var notikt, - pils stāv tukša.

Kā virzās projekts ar valdības iestāžu apvienošanu zem viena jumta Republikas laukuma augstceltnē? Vai šajā iestāžu optimizācijas plānā tiks iekļauti arī īpašumi Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6?
Mēs šajā procesā esam iesaistīti tiešā veidā, aktīvs darbs notiek ar Valsts kancelejas Inovāciju laboratoriju. Līdz gada beigām mums ir jāsniedz priekšlikums, kā redzam valsts pārvaldes iestāžu izvietošanu un efektīvu telpu izmantošanu.

Šajā virzienā esam strādājuši arī iepriekš, pagājušajā gadā esam izstrādājuši vadlīnijas, kas nosaka, kādā veidā publiskajai iestādei ir jāplāno savas telpas, darba vietas izveides, drošības aspekti utt. Tas darīts ar mērķi, ja tiek attīstīts kāds jauns objekts vai pielāgots valsts funkciju veikšanai, tad ir vadlīnijas, kā to darīt.

Ja runājam par konkrētajām adresēm, tad tam ir milzīgs potenciāls, un būtisks fundamentāls jautājums, kā mēs valsts pārvaldē strādājam turpmāk, ir, kā attālinātais un hibrīdveida darbs tiks integrēts šajā konceptā. Šajā gadījumā mēs redzam iespēju strādāt efektīvāk, iespējams, samazināt izmantotās platības uz vienu darbinieku un sasniegt efektivitāti. Platības ir iespējams samazināt par 50%.

Kopumā šajās adresēs var izvietot gana daudz darbinieku - Republikas laukumā 1 var izvietot 1800 darbiniekus un Elizabetes 2 ar blakus rezervēto ēku līdz 1400 darbinieku. Šeit iespējai veidot valsts pārvaldes centru ir milzīgs potenciāls.

Cik ministrijas varētu pārcelties, ja šis projekts īstenojas?
Praktiski visas, kam ir tāda vajadzība. Līdzīgu konceptu ir ieviesusi arī Igaunija vairākus gadus iepriekš, kur ir izbūvētas divas ēkas piecām ministrijām. Pagājušajā gadā, saprotot, ka var strādāt attālināti un hibrīdrežīmā pietiekami elastīgi, ir palielināts ministriju skaits šajās ēkās līdz sešām.

Kā kopumā vērtējat situāciju būvniecības nozarē - cik ilgi vēl turpināsies cenu pieaugums, problēmas ar materiāliem? Kā situācija var attīstīties šogad?
Jāsaka, ka prognozēt ir ļoti sarežģīti, jo nenoteiktība ir liela. Mūsu gadījumā risinājumus vairumā gadījumu esam atraduši un turpināsim meklēt. Nozarē kopumā gan pasūtītāji, gan būvnieki mēģina meklēt risinājumus, lai iesāktos projektus turpinātu. Projektu apjoms kopējā tirgū, arī mums, nemazinās un ir ar pieaugošu tendenci, jo vairums projektu, kas ir uzsākti iepriekšējos gados, šobrīd ir aktīvā būvniecības ciklā.

Noteikti ir stabilizējusies situācija ar piegādēm un materiālu pieejamību, alternatīvas tika atrastas. Šobrīd lielākā neskaidrība ir par energoresursu un degvielas cenām. Tendences pašlaik ir pozitīvas, bet neviens nevar prognozēt, cik tās ir noturīgas un stabilas un kādas būs cenas ilgtermiņā. Tāpat nav ilūziju par darbaspēka izmaksu pieaugumu turpmāk un tā pieejamību. Tas nozarē ir smags jautājums.

Ja skatāmies uz mūsu projektiem, tad mums ir plāni par Ģenerālprokuratūras ēkas pilnīgu rekonstrukciju Kalpaka bulvārī 6, pašlaik notiek projektēšanas fāze, un nākamgad mēs noteikti uzsāksim būvniecību. Plānota arī Saeimas nama rekonstrukcija, šobrīd notiek plānošana par šīs ieceres realizāciju, tiek organizēts metu konkurss par idejas attīstīšanu.

Vai Saeimas nama rekonstrukcijai nebūs jāpārskata finansējums?
Visos projektos būs nepieciešams pārskatīt nosacījumus. Skaidrs, ka projekta tāmes tika kalkulētas gadus atpakaļ un tās jāaktualizē pēc esošās situācijas, turklāt svarīgi ir tas, ka nākotnes projektos ir jāparedz elastība ar indeksāciju pie mainīgām izmaksām.

Valsts policija plāno šī gada laikā apvienot dažos lielākos centros visus Rīgas policijas iecirkņus. Vai ir skaidrs, cik daudz valstij piederošu iecirkņu telpu paliks tukšas un ko ar tām iesākt, ņemot vērā dažu visai bēdīgo stāvokli?
2020.gadā VNĪ no Nodrošinājuma valsts aģentūras pārņēma trīs Valsts policijas (VP) iecirkņu pārvaldību. Tas ir Rīgas centra iecirknis Matīsa ielā 9, Rīgā, Daugavpils iecirknis Vaļņu ielā 27, Daugavpilī, Rietumvidzemes iecirknis Cēsu ielā 28, Limbažos. Kopš apsaimniekošanas uzsākšanas šajās ēkās VNĪ kopumā ir ieguldījusi aptuveni 340 000 (ar pievienotās vērtības nodokli) konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju atjaunošanai.

Strukturālās reformas ietvaros no VNĪ pārvaldībā esošajiem iecirkņiem plānots atbrīvot tikai VP Rīgas centra iecirkni. Ēku Matīsa ielā 9 vispirms piedāvāsim citām publiskajām personām. Ja nebūs intereses, tiks lemts par tās atsavināšanu.

Tāpat 2022.gadā VNĪ uzsāka atjaunošanas projekta izstrādi ēkām, kas atrodas Gaujas ielā 15. Projekta mērķis ir optimizēt VP Rīgas reģiona pārvaldes izmantotās telpas un pielāgot ēku VP vajadzībām. Uz modernām, energoefektīvākām darba telpām divās blakusesošās ēkās vienā adresē varēs pārcelties VP darbinieki, kas iepriekš bija izvietoti septiņās dažādās ēkās trijās adresēs. Plānots, ka pēc ēkas Gaujas ielā 15 atjaunošanas kopējā VP izmantotā telpu platība samazinātos par 24%, kas ilgtermiņā ļaus ietaupīt līdzekļus ēku uzturēšanai. Patlaban ir pabeigta projektēšana minimālajā sastāvā, projekts ir iesniegts būvvaldē. Nākamais solis ir aprēķinu veikšana par nepieciešamajiem ieguldījumiem ēkas atjaunošanai un pielāgošanai.

Cik tukšu valstij piederošu telpu pašlaik kopumā ir VNĪ pārziņā? Vai ir skaidrs, ko ar tām iesākt?
Kaut arī VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, mūsu atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem.

Tāpat jāatgādina, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697,1 tūkstoša kvadrātmetru platībā (dati 2022.gada 30.jūnijā).

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām. Tāpat šajā portfelī ir iekļauti vērtīgi vai rentabli īpašumi, un nākotnē, tos pārdodot, bet īstermiņā iznomājot, var iegūt papildu līdzekļus investīcijām pamata portfeļa īpašumos. 161,6 tūkstošu kvadrātmetru lielajā aktīvu portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars ir 15% (dati 2022.gada 30.jūnijā).

Šobrīd iznomājamo, bet neizmantoto telpu apjoms abos portfeļos kopā ir tikai 4% no kopējās ēku iznomājamās platības.

Faktiski visām neaizņemtajām telpām ir zināma nākotnes perspektīva: ir vai nu apstiprināts attīstības projekts, vai tā iecere, kurai tiek gatavota dokumentācija, vai arī tās tiek piemērotas jaunu nomnieku vajadzībām. Tikai par atsevišķām tukšām ēkām lēmumi vēl nav pieņemti.

Jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā ir vērojamas būtiskas pārmaiņas darba vidē. Covid-19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, kas radīja vajadzību pārorientēties uz attālināto darbu, pierādīja cilvēku gatavību strādāt attālināti vai hibrīddarba režīmā no jebkuras vietas Latvijā. Arī modernā personālvadība paredz piedāvāt elastīgu darbalaiku strādājošajiem, kuru veicamie pienākumi to atļauj. Tādējādi par dominējošo sāk kļūt hibrīddarbs, un tas nozīmē principiālas izmaiņas publiskajam sektoram nepieciešamo telpu lielumā, plānojumā un pieejamībā. Proti, vairs nav vajadzības uzturēt tik plašus birojus, jo uz vietas neatrodas 100% visi darbinieki. VNĪ ir apzinājusi publiskā sektora vajadzību pēc modernām telpām Rīgā un reģionos un kopā ar Valsts kancelejas Inovācijas laboratoriju strādā pie jauniem darba organizācijas risinājumiem publiskajā pārvaldē. Vienlaikus izmantoto platību optimizēšanu veic arī pašas publiskā sektora iestādes.

Tā, piemēram, Finanšu ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes koncentrējās Smilšu ielā 1. Uz šo ēku jau ir pārcēlusies Valsts kase, IUB, pārceļas arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Tāpat uz ministrijas ēku Vaļņu ielā 2 savu struktūrvienību pārceļ Izglītības un zinātnes ministrija. Vienlaikus telpu optimizācija nozīmē arī būtisku finanšu līdzekļu (nomas maksu un komunālo pakalpojumu izmaksu) ietaupījumu.

• Publicēta: 08.03.2023 01:17
• Ivars Motivāns, LETA