VNĪ vēlas uzsvērt, ka arī Valsts kontroles ziņojumā prēmiju izmaksā netika konstatēti likumdošanas pārkāpumi, bet tikai norādīts uz prēmiju aprēķināšanas sistēmas pilnveidi atiecībā uz katra darbinieka veikumu, kas tādējādi atbilstu labākajai starptautiskajai praksei. Ievērojot FM un VNĪ apstiprināto prēmiju fondu un pamatojoties uz esošo darbinieku motivācijas sistēmu, darbiniekiem prēmijas ir jāizmaksā pie nosacījuma, ja ceturksnis ir noslēgts ar plānotajiem pamatdarbības ieņēmumiem. Atskatoties uz 2013. gada otro ceturksni, VNĪ pamatdarbības ieņēmumi tika pārsniegti par trīs procentiem, bet, salīdzinot ar 2012. gada attiecīgo periodu, pieaugums veido 70%. Līdz ar to darbinieku prēmēšana bija pamatota. Ņemot vērā VK ieteikumu, VNĪ līdz jūlijam plāno izstrādāt darbinieku motivēšanas un prēmēšanas sistēmu, kurā vērtēšanas kritērijos būs iekļauti kā uzņēmuma darbības rezultāti un sasniegtie ilgtermiņa mērķi, tā arī darbinieka individuālie mērķi darba pienākumu izpildē. Tādējādi VNĪ prēmiju aprēķināšanā un izmaksāšana būs saskaņā ar labāko starptautisko praksi.
Tai pat laikā VNĪ apzinājās situācijas nopietnību pēc ugunsnelaimes Rīgas pilī, tāpēc šajā projektā iesaistīto darbinieku rīcība tika rūpīgi izvērtēta. Pērn par otro ceturksni kopējais prēmiju apjoms tika samazināts, un 30% no sākotnēji plānotā prēmiju apjoma netika izmaksāti. Ņemot par pamatu 2013. gada rādītājus, vidējā darba alga VNĪ ir 560 latu pirms nodokļu nomaksas, bet atalgojuma mainīgās daļas (prēmijas) apjoms veido vidēji 10%.
Atgādinām, ka VNĪ pieaicinātā Igaunijas vadošā ekspertīžu biroja slēdzienā par Rīgas pils ugunsgrēku ir konstatēts, ka ugunsgrēka izcelšanās vieta ir būvnieka rīcībā nodotā Rīgas pils daļa, un ugunsgrēka izcelsme nekādā veidā nav sasitīta ar pils elektroinstalācijām, bet, kā norāda eksperti, ugunsgrēks izcēlās no dzirksteles, kvēlojošas cigaretes jeb jebkura cita atklātas uguns avota. Līdz ar to izskanējušie pārmetumi, ka uguns izcelšanos VNĪ saviem spēkiem varēja novērst, ir absolūti nepamatoti. Ugunsgrēka izcelšanas brīdī Rīgas pils daļa jau vairāk nekā astoņus mēnešus bija nodota būvnieku atbildībā. Pieņemot objektu rekonstrukcijai, būvniekam Rīgas pils faktiskais stāvoklis bija labi zināms.
VNĪ pauž nožēlu, ka ugunsgrēks izcēlās Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas laikā, kas tieši bija paredzēta, lai cita starpā sakārtotu arī visus atlikušos ar ugunsdrošību saistītos jautājumus, tāpēc pilnībā nepamatots ir apgalvojums par jebkādu neizdarību pēc VUGD apsekošanas 2009. gadā. Liela daļa norāžu tika izpildītas uzreiz, bet atlikusī daļa ieplānota rekonstrukcijas veikšanas laikā.
Par VNĪ darbības efektivitātes uzlabošanu
VK veiktajā revīzijā par VNĪ darbību laika posmā no 01.01.2011. līdz 31.07.2013. ir sniegusi tikai 10 ieteikumus un neviens no tiem nav normatīvo aktu pārkāpums, bet gan rekomendācijas uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanai. Tas ir fundamentāls progress VNĪ darbībā, salīdzinot ar 2009. gada revīzijas atzinumu, kad tika konstatētas 57 neatbilstības. VK arī konstatēja, ka iepriekšējā revīzijas ziņojumā sniegtie ieteikumi ir ieviesti un konstatētās neatbilstības pilnībā novērstas, kā arī izteica atzinību par VNĪ ieguldīto darbu uzņēmuma darbības efektivitātes uzlabošanā.
VNĪ jau šobrīd ir uzsākusi darbu pie Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanas, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada septembrim. Tostarp tiks izstrādāta VNĪ pārvaldībā esošo nekustamo īpašumu investīciju politika, kā arī tiks izstrādāts NĪ ilgtermiņa apsaimniekošanas standarts, plānojot regulāras objekta apsekošanas un veicot plānotus remontdarbus. Tāpat jau ir uzsākts darbs pie valsts vienotās informācijas sistēmas izstrādes, kas nodrošinās visu valsts nekustamo īpašumu un valsts iestāžu lietoto nekustamo īpašumu uzskaiti vienotā sistēmā, dodot iespēju apkopot informāciju gan par valsts nekustamo īpašumu faktisko stāvokli, gan plānot valsts iestāžu optimālāku izvietošanu valsts īpašumos. Par šādas sistēmas izstrādi ir izsludināts iepirkums.
Ņemot vērā iestāžu finansējuma trūkumu, liela daļa no īpašumiem krīzes laikā tika nodota apsaimniekošanā un uzturēšanā pašām iestādēm, un tas arī novedis pie situācijas, ka ēkas ir neatbilstoši uzturētas un tajās netiek ieguldīti nepieciešamie resursi. Šobrīd Finanšu ministrijair sagatavojusi Informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem par valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas turpmāko īstenošanu, tai skaitā arī sniegti priekšlikumi par valsts nekustamo īpašumu saistīto investīciju projektu plānošanu un finansēšanu iestāžu pārejai uz nomas attiecībām. Šobrīd noris diskusijas par šiem priekšlikumiem starpministriju un valsts sekretāru līmenī.
Vispārīga informācija par uzņēmumu
VNĪ ir viens no vadošajiem valsts uzņēmumiem, kas veic kvalitatīvu un profesionālu valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, nodrošina ar telpām valsts institūcijas, kā arī attīsta jaunus, valstiski nozīmīgus būvniecības projektus un realizē dažādus nekustamā īpašuma mērķprojektus. VNĪ ir lielākais nekustamo īpašumu portfeļa turētājs Latvijā. VNĪ pārvaldīšanā ir 4890 nekustamo īpašumu, no kuriem 4144 ir apbūvētās zemes gabali, ap 400 ir nomai paredzētās ēkas, bet atlikušo kopumu veido neapbūvēti zemes gabali.
Valsts nekustamos īpašumus pārvalda un apsaimnieko arī citas šim mērķim izveidotas institūcijas – „Tiesu namu aģentūra”, „Namzinis”, Nodrošinājuma valsts aģentūras u.c.
VNĪ apgrozījums 2012. gadā bija 18,6 miljoni latu, bet peļņa pēc nodokļiem – 2,2 miljoni latu. Savukārt 2013. gadā VNĪ plānotais apgrozījums ir 45,6 miljoni eiro jeb 32,03 miljoni latu, bet peļņa pēc nodokļiem – 4,8 miljoni eiro jeb 3,34 miljoni latu.
