VNĪ atbildības loks ir ļoti plašs, sākot ar kultūrvēsturiski vērtīgu Rīgas centra ēku un unikālu Latvijas vēstures pieminekļu uzturēšanu adekvātā tehniskā kārtībā līdz pat valsts īpašumā nonākušās mantas pārvaldīšanai. Mēs rūpējamies par bezsaimnieka mantu, īpašumiem, kas valsts īpašumā nonākuši pēc MK rīkojumiem, tiesas spriedumiem. Tādēļ, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi risināt sliktā tehniskā stāvoklī esošu objektu sakārtošanu,” uzsver Vārna.
Starp VNĪ piederošiem un pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem visā Latvijas teritorijā šobrīd ir identificēti aptuveni 470 objekti ar degradējošu būvju pazīmēm, 178 no tiem piešķirts ir A vai B kategorijas grausta statuss, proti, faktiski visas šīs ēkas ir nojaucamas. Tādēļ avārijas stāvoklī esošu būvju un graustu sakārtošana ir viena no būtiskām VNĪ pārvaldības portfeļa stratēģijas sastāvdaļām. Patlaban jau notiek praktiska vairāku apkārtējiem bīstamu ēku demontāžas plānošana, lai iespējami ātrāk varētu sakārtot ietekmētās teritorijas.
Tāpat uzņēmums kopā ar Finanšu ministriju aktualizē plānoto darbu sarakstu tuvākajiem diviem gadiem, lai veiksmīgi turpinātu novērst bīstamas un avārijas situācijas VNĪ piederošajās un pārvaldītajās ēkās. Savukārt, runājot par Rīgas vēsturiskā centra ēku sakopšanu, VNĪ valdes loceklis norāda, ka lielākoties tās tiek restaurētas, balstoties uz energoefektīvas un līdzsvarotas attīstības principiem.
Pēdējo piecu gadu laikā VNĪ ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām. VNĪ kā atbildīgs valsts īpašumu pārvaldnieks patur un attīsta perspektīvos īpašumus. Pārējie tiek atsavināti iespējami izdevīgākā veidā vai arī demontēti, tā sakārtojot Latvijas vidi. Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš – par 74 objektiem. Mērķis ir katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus.
Kā atzīst Vārna, degradētās vides sakopšanas process nav ne ātrs, ne viegls, jo VNĪ īpašumā bieži vien nonāk lielas ēkas sliktā tehniskā stāvoklī dažādās Latvijas pilsētās - arodskolu ēkas (piemēram, Jaunaglonā, Višķos, Jāņmuižā), kopmītnes, vecas palīgēkas attālās, mazapdzīvotās vietās. Iepriekš izmantotajām ēkām ir jāatrod jauns pielietojums, savukārt pussagruvušās būves ir jānojauc. Reizēm līdzīgs liktenis piemeklē arī nepabeigtās dzīvojamās mājas reģionos, ja to demontāža ir būtisks priekšnosacījums degradētās teritorijas sakārtošanai un drošības nodrošināšanai.
Kaut arī demontāžas izmaksas vairākkārt pārsniedz zemes tirgus cenu, tomēr VNĪ kā atbildīgs pārvaldītājs saprot, ka šie izdevumi ir jāvērtē kā investīcijas apkārtējās (degradētās) teritorijas sakārtošanā un drošības apdraudējumu novēršanā. Tādējādi teritorijas ir veiksmīgāk attīstāmas nākotnē.
VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
Papildu informācija medijiem:
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”,
Korporatīvās komunikācijas daļa
E-pasts: komunikacija@vni.lv
