VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā veiktajā robežžoga izbūvē gar publiskajām upēm uz Latvijas – Baltkrievijas robežas patlaban paveikti 47 % jeb gandrīz puse darbu. No kopējā robežas garuma gar publiskajām upēm aptuveni 32,5 km garumā patlaban izbūvēti aptuveni 15,13 km robežžoga. Žoga izbūvi šajos posmos ir plānots pabeigt līdz šā gada jūlija beigām, bet pārējās infrastruktūras elementu izbūvi tajos – līdz 2024. gada beigām, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Latvijas – Baltkrievijas robežas sauszemes posmos (112 km), kur žoga izbūve tika pabeigta pērnā gada nogalē, šobrīd 1. kārtas darbu daļās turpinās pārējo infrastruktūras elementu izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas aptuveni 18,07 km garumā (no aptuveni 57 km), laipu patruļtakas aptuveni 4,85 km (no aptuveni 25,6 km) un pontonu patruļtakas aptuveni 1,6 km (no aptuveni 1,75 km). Darbus plānots pabeigt līdz 2024. gada beigām. Robežas infrastruktūras izbūves uz Latvijas – Baltkrievijas robežas pirmās un otrās kārtas kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro (ar PVN).
“VNĪ atbildīgi uztver valdības deleģēto uzdevumu – vadīt Latvijas – Baltkrievijas robežžoga un infrastruktūras izbūves procesu. 2023. gadā esam pabeiguši žoga izbūvi sauszemes posmos, šogad soli pa solim veicam žoga gar publiskajiem ūdeņiem un nepieciešamās infrastruktūras izbūvi visā robežas garumā, lai mēs visi varētu justies droši par valsts ārējās austrumu robežas aizsardzību,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Trešajā jeb Daugavas infrastruktūras izbūves kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas turpinās projektēšanas darbi sešu metāla sakaru torņu, pievedceļu un aptuveni 16,7 km garās patruļtakas izveidei. Patlaban notiek pirmā torņa būvprojekta saskaņošana un sagatavošanās priekšdarbi. Būvdarbus pirmā sakaru torņa un pievedceļa pie tā izbūvei plānots uzsākt jau aprīļa beigās. Piecu sakaru torņu un pievedceļu pie tiem izbūvi plānots pabeigt līdz šā gada nogalei, sestā - 2025. gada pirmajā pusē.
Sakaru torņi ir daļa no viedās valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības sistēmas, kas tiek veidota Latvijas robežas efektīvai aizsardzībai un valsts drošības interešu garantēšanai. Sakaru torņu un pievedceļun pie tiem būvniecībai VNĪ piešķirts finansējums apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā (ar PVN). Šim mērķim ir piesaistīti ES fondu līdzekļi, īstenojot Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai projektu Nr. NVA/RPVP/2023/1 “Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas robežas infrastruktūras būvniecības ieceres izstrāde un būvdarbu veikšana - Metāla torņi un pievedceļi pie torņiem (3. kārta 1.posms)”.
Savukārt Latvijas – Baltkrievijas robežapsardzības infrastruktūras izbūves ceturtā vai pēdējā kārtā VNĪ izsludinātajā cenu aptaujā rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvei ap Riču ezeru izvēlēts būvuzņēmējs VAS “Latvijas Autoceļu uzturētājs”, ar kuru plānots slēgt līgumu par projektēšanas, būvniecības un autoruzraudzības nodrošināšanu par 3 880 568,79 euro ar PVN. Iecerētie rokādes ceļi ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā. Darbu izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas. Plānots, ka rokādes ceļu un nepieciešamās infrastruktūras izbūve ap Riču ezeru noslēgsies 2025. gadā.
Ar īpašu likumu 2021. gada nogalē VNĪ tika nodots robežas infrastruktūras izbūves process, uzdodot VNĪ vadīt, īstenot un organizēt Latvijas ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.
Austrumu robežas izbūves īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VNĪ, AS "Latvijas valsts meži", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Par VNĪ
VNĪ nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 419 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1049 ēkas 0,98 miljonu m2 platībā, kā arī zeme zem ēkām 585 ha platībā, un 3 385 zemes īpašumam ar kopējo platību 937 ha. VNĪ ir viens no 17 Latvijas uzņēmumiem, kas 2023.gadā Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta “Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augstāko platīna godalgu, apliecinot labu pārvaldību un savas darbības ilgtspēju. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
